Pagājušajā nedēļā Bauskas pilsētas Domē zemnieku saimniecības «Strīķeri» pārvaldnieks Raivo Tarvāns domniekiem sniedza informāciju par peldbaseina projektēšanas gaitu.
Pagājušajā nedēļā Bauskas pilsētas Domē zemnieku saimniecības “Strīķeri” pārvaldnieks Raivo Tarvāns domniekiem sniedza informāciju par peldbaseina projektēšanas gaitu.
R. Tarvāns paskaidroja, ka projekta izstrādi nedaudz piebremzējusi iecere būvēt peldbaseinu ar sešiem (25 m), nevis četriem celiņiem. Šāda doma radusies pēc vairāku peldbaseinu apmeklējuma, uzklausot speciālistu un apsaimniekotāju viedokli par iespējamo objekta noslodzi, izmaksām, kā arī peļņas aprēķiniem. Bauskas peldbaseina projektētājs ir arhitektu birojs “Ceturtais stils”, kuram jau ir pieredze vairāku līdzīgu projektu izstrādē Latvijā. “Ceturtā stila” arhitekts Juris Moris atklāja, ka sešu celiņu baseina izbūvei piemērojams gluži cits konstruktīvais risinājums. Iepriekšējā variantā nebija paredzētas pagrabtelpas. Tagad ēka pacelta par stāvu augstāk un būs labāk pārskatāma apkārtējā reljefā. Objekta iešpusē paredzētas koka konstrukcijas kombinācijā ar dzelzsbetonu. Vai tas būs saliekamais vai monolītais, tas jālemj pasūtītājam, norādīja J. Moris. Arhitekts ir pārliecināts, ka nulles ciklu būs iespējams sākt šīgada rudenī, objektu ekspluatācijā varētu nodot jau nākamajā gadā.
Meklēs atbalstu
R. Tarvāns laikrakstam apstiprināja, ka ir sāktas sarunas ar iespējamiem būvniekiem. Ir ievadītas arī sarunas ar banku par finansējuma piesaisti. Vienlaikus uzņēmums meklē risinājumus, kā iegūt Eiropas Savienības fondu atbalstu. Līdzšinējais ieguldījums – aptuveni 100 tūkstoš latu – ir pašu devums, kopējās izmaksas esot krietni lielākas. Kopsummu R. Tarvāns atturējās nosaukt, jo cenas mainās ik dienu un objekts vēl joprojām ir projektēšanas stadijā.
Uzņēmējam primārais ir peldbaseins, līdz ar to objekts daļēji tiks sadalīts pa kārtām. Kopējā objekta platība būs 4080 m². Bez baseina tur atradīsies arī četru celiņu boulinga zāle, trenažieru zāle, kafejnīca, nomas telpas, kā arī mītnes vieta administrācijai. Plānots, ka baseins vien rajona iedzīvotājiem sniegs 24 darba vietas. Pēc uzņēmēja pagaidu aplēsēm, paredzams, ka ar maksas pakalpojumiem daļēji objekts sevi atpelnīs. Taču par patieso situāciju varēs spriest pēc pirmā darbības gada.
Pašvaldības būves
R. Tarvāns atklāja, ka Bauskas peldbaseins esot pietuvināts Inčukalna baseinam. “Bauskas Dzīve” painteresējās par šo objektu. Noskaidrojām, ka Inčukalna pagasta padome bija viena no nedaudzām pašvaldībām, kas nolēma realizēt visai iespaidīgu projektu par saviem līdzekļiem. Proti, 2003. gadā durvis vēra komplekss ar kopējo platību 2682,1 m², t. sk. peldbaseins ar četriem celiņiem (25 m), divas pirtis, sporta zāle, solārijs, trenažieru zāle, atsevišķa katlumāja un citas telpas.
Kā paskaidroja sporta kompleksa vadītājs Antons Geiba, viss tapis gada laikā, iztērējot ap miljons latu no pašvaldības budžeta un kredītlīdzekļiem. Aptuveni 700 000 latu tērēts kompleksa būvniecībai, 300 000 latu – aprīkojumam, sākot no elektroniskiem tablo zālēs un beidzot ar garderobes numuriņiem. Viņš arī vērsa uzmanību, ka pēdējos gados būvdarbu izmaksas ir ievērojami augušas, tāpēc līdzīgu kompleksu par tādu naudu pašlaik nebūs iespējams uzcelt. Inčukalna peldbaseina ēkas karkass ir no līmēta egles koka, kas ir arī visas nesošās konstrukcijas pamats. Savukārt baseina telpā uzsvars likts uz lieliem stikliem.
Vēl viena pašvaldība – Koknese – šogad savā budžetā paredzējusi līdzekļus peldbaseina celtniecībai. Kokneses pagasta padome jau izvēlējusies objekta būvētāju. Darbu izpildes termiņš esot 2008. gada rudens, projekta kopējā līgumcena – vairāk nekā pusotra miljona latu. Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis stāstīja, ka sākuma darbiem atvēlēts 250 tūkstoš latu, 200 tūkstoš latu ir pašvaldības līdzekļi, 50 tūkstoš latu – valsts investīcijas.
Bauskas pašvaldība, lai stimulētu uzņēmēju baseina celtniecībai, ir atvēlējusi zemesgabalu Salātu ielā 5a nomai uz 12 gadiem, bet ar privatizācijas iespējām un apņēmusies komunikāciju izbūvi.
