Bauskas muzejā 15. marta vakarā tika organizēts izglītojošs tematisks sarīkojums par latviešu sievietes lomu ģimenē 20. gadsimta 20. – 30. gados. Skatītājiem stāstīto labāk palīdzēja uztvert uzvedums «Modernās laulības modelis».
Muzeja vēstures nodaļas speciāliste Agnija Ruhocka sarīkojusi jau trešo šāda veida izglītojoši informējošu pasākumu. Katrs nākamais piesaista aizvien lielāku skatītāju skaitu – šoreiz bija ieradušies vairāk nekā 20 interesentu.
Ģimenes galva un sirds
Ievadlekcijā A. Ruhocka uzsvēra, ka brīvā Latvija piedzīvoja laikmetu, kad stipri mainījās domas par sievietes lomu sabiedrībā, ko Latvijas daiļais dzimums aktīvi izmantoja. Līdz 19. gadsimtam vīrs bija tas, kas pelnīja naudu un noteica ģimenes vietu sabiedrībā. 20. gadsimta sākumā gan likumdošana, gan sabiedrības uztvere bija mainījusies. Laulība vairs nenozīmēja, ka vīrietis sievieti vienkārši «pārņem savā īpašumā», bet gan to, ka abi apvienojas. Kā formulēja ģimeni tajā laikā: «Vīrs ir ģimenes galva, sieva – ģimenes sirds.»
Svarīga nozīme bija sieviešu emancipācijas kustībai, kuras iespaidā dāmas vēlējās kļūt līdzvērtīgas vīriešiem lielākajā daļā dzīves jomu. Mainījās arī situācija darba tirgū – sievietes sāka konkurēt ar vīriešiem, pārņemot aizvien lielāku lomu saimnieciskajā dzīvē. Kā uzrāda statistika, apmēram 90 procentu sieviešu jau tolaik strādāja par samaksu.
Diktatūras propaganda
Izmaiņas atnesa līdzi arī problēmas. Samazinājās dzimstība, īpaši tāpēc, ka pilsētās kļuva populārs ģimenes modelis ar vienu bērnu. Tāpēc laikā, kad pie varas nāca Kārlis Ulmanis, propaganda centās veidot sievietes mātes tēlu, kur galvenais uzsvars bija likts uz jaunās paaudzes audzināšanu. Īpaši uzsverot, ka sieviešu rokās ir Latvijas nākotne. Sievietei pašai nebija jābūt izcilai personībai, bet viņai bija jāspēj izaudzināt izcilu personību nākotnei.
A. Ruhocka uzsvēra, ka vienu brīdi bija pat mērķis mainīt likumdošanu, ierobežojot sievietes tiesības līdzīgi, kā to bija paveikuši Vācijas un Itālijas diktatoriskie režīmi. Dāmas zaudētu tiesības iegūt augstāko izglītību. Tomēr sabiedrības pretreakcija bija diezgan asa, un šie likumu grozījumi palika nepieņemti.
Populāri sabiedrībā kļuva mājturības kursi, jo sievietei pēc kopējā viedokļa bija jābūt labai namamātei un jāuztur mājīgums ģimenes ligzdiņā. Šeit lielā mērā palīdzēja tā laika jaunievedumi – gāzes plīts, putekļu sūcējs, elektriskais gludeklis, veļas mašīna un citi.
Kavējas atmiņās
Pasākuma turpinājumā sekoja neliels uzvedums. Jau laulātās – Emīlija, kuras lomā iejutās Marta Celmiņa, un Klāra, kuru atveidoja Agnija Ruhocka, – centās dot padomus tikko saderinātajai Elzai, kuru attēloja Alise Kalniņa. «Uzveduma tēma ir aktuāla arī pašlaik. Vairāki mani paziņas – gan jaunietes, gan puiši – ir saderinājušies. Arī viņiem tagad ir jāizvēlas ģimenes modelis. Protams, ka parasti grib turēties pie vecvecāku un vecāku laulības modeļa,» atzīst A. Kalniņa.
«Uzvedums man ļoti patika. Varēju kavēties atmiņās. Es pirmās Latvijas brīvvalsts laikā biju vēl bērns, bet daudz atceros no vecāku stāstiem. No tā, ko viņi atstāja atmiņās, likās, tie bija visskaistākie laiki mūsu zemei,» stāsta baušķeniece Ausma Saukuma. Viņa atcerējās, ka mājturības kursus Vecsaules pagastā vadījusi viņas māte.
Baušķeniece Dzintra Domkina apliecina, ka viņas dzimšanas gadā Latvijā bijis vismazāk šķirto laulību. Kārlis Ulmanis tad jau bija ievedis kārtību.
Agnija Ruhocka solīja, ka līdzīgas tematiskas nodarbības Bauskas muzejā rīkos vēl.
