Lietuviešu zemnieks, kurš gadiem ilgi birokrātisku šķēršļu dēļ nespēja reģistrēt savu īpašumu Zemesgrāmatā, pēc vēršanās pie ombudsmeņa to paveica īsā laikā.
Lietuviešu zemnieks, kurš gadiem ilgi birokrātisku šķēršļu dēļ nespēja reģistrēt savu īpašumu Zemesgrāmatā, pēc vēršanās pie ombudsmeņa to paveica īsā laikā.
Kas ir ombudsmenis?
Ombudsmeņa institūcijas idejas ģenerators Latvijā ir Kanādas Broka universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Juris Dreifelds. Viņa visātrākā atbilde uz šo jautājumu: «Ombudsmenis ir «sūdzību komisārs» jeb «taisnības sargs», kuru parlaments ieceļ, lai atrisinātu problēmas, kas rodas starp valsts pārvaldi un iedzīvotājiem.»
Ombudsmeņa birojam ir plašas tiesības pieprasīt un izskatīt ierēdniecības dokumentus un iztaujāt ierēdņus. Atsevišķos gadījumos ombudsmenis var ierosināt lietas izskatīšanu tiesā.
Dažādās valstīs pārbaudei tiek pakļautas dažādas institūcijas: policija, bruņotie spēki, bērnu tiesības, pircēju tiesības, ieslodzījuma vietas, dabas aizsardzība, kultūras un valodas tiesības, korumpētība, valsts darbinieku ētiskā uzvedība.
Zviedrija – «sūdzību komisāra» dzimtene
Zviedrija bija pirmā valsts pasaulē, kur ieviesa ombudsmeņa biroju, lai pārraudzītu tiesu, policijas un ierēdniecības darbības taisnīgumu. Šis birojs bez pārtraukumiem darbojies jau no 1809. gada. Pirmajos simt darbības gados ombudsmenim bija jāizskata apmēram 70 sūdzību gadā. Tagad to skaits strauji pieaudzis līdz 5000 sūdzībām gadā. Zviedrijā patlaban darbojas četri ombudsmeņi, katram ir savs atbildības lauks.
Zviedrija jau sen ir pazīstama kā atklātas informācijas valsts. Žurnālisti var pētīt ministru korespondenci un, protams, viņi katru rītu varot nākt skatīties, kas jauns ombudsmeņa birojā.
1500 pretenziju par Briseles ierēdņiem
Kaut gan Eiroparlaments jau 1979. gadā nolēma par ES ombudsmeņa izveidi, Briseles ierēdniecība neko nedarīja vēl desmit gadu. Ombudsmeņa ideju saistībā ar Eiropas pilsonības sarunām piespieda atdzīvināt Spānija un Dānija, un tā tika nostiprināta Māstrihtas līgumā.
Pirmais Eiropas ombudsmenis tika ievēlēts 1995. gadā. Viņa darba termiņu saskaņoja ar Eiropas Parlamenta piecu gadu termiņu. Pirmais un līdz šim vienīgais amata veicējs ir Jakobs Sodermans, kurš pirms tam bija veicis ombudsmeņa pienākumus Somijā.
1999. gadā Eiropas ombudsmenis saņēmis 1577 sūdzības (par 200 vairāk kā iepriekšējā gadā), lielākoties ne pēc adreses.
Par kādiem ierēdņu pārkāpumiem ir bijis pamats sūdzēties? Galvenās sliktas administrēšanas pazīmes pērn bija atklātuma trūkums jeb informācijas nesniegšana (66 gadījumos), diskriminācija (31), procesuālas kļūdas (33), neobjektivitāte un varas nelietīga izmantošana (32), nepamatota vilcināšanās (45), nevīžība (29), uzdevumu nepildīšana (9) un juridiskas kļūdas (29).
Pēc īru ombudsmeņa Kevina Mērfija novērojumiem visvairāk konfliktu rodoties lauksaimniecības politikas īstenošanā, sociālajos jautājumos.
Vai mūsu valstī par birokrātiem sūdzēties pie birokrātiem?
Lietuvieši šo institūciju ieviesa jau 1995. gadā, igauņi – 1999. gada jūnijā. Latvijas nacionālās attīstības plānā uzņemšanai ES skaidri minēts, ka jāizskata un jānovērtē šīs institūcijas piemērotība Latvijai.
Starp mūsu valsts iestādēm un sabiedrību vērojama savstarpēja neuzticība. Tā izpaužas amatpersonu birokrātiskā attieksmē, valsts pakalpojumu nepieejamībā (neērti pieņemšanas laiki, ilga gaidīšana, sarežģīta procedūra, nevajadzīgas informācijas pieprasīšana) un zemā pakalpojumu kvalitātē. Profesors Juris Dreifelds uzskata, ka tautas atsvešinātība no valdības dārgi maksā: «Ja Latvijas iedzīvotāju vairākums nejūt, ka valdība un ierēdniecība strādātu viņu vai Latvijas valsts kopējo interešu labā, viņi pielāgo savu uzvedību šai iekārtai.»
Pie Valsts prezidentes kancelejas ir izveidota darba grupa. To vada jurists Ilmārs Kalniņš. Darba grupa mēģinās tikt skaidrībā, kāpēc un kādu funkciju veikšanai ombudsmenis ir nepieciešams un kam šo darbu darīt. Valsts cilvēktiesību birojam, kuram būtu jāpaplašina funkcijas? Valsts civildienesta pārvaldei, kuras funkcijās ietilpst arī sūdzību izskatīšana par ierēdņu darbu? Prokuratūrai, kurai jāveic uzraudzība par likumības ievērošanu? Vai arī jāveido jauna institūcija?
Galvenais, ko atgādina profesors Juris Dreifelds, ombudsmeņa birojs ir arī zināms Damokla zobens virs ierēdniecības galvas.
Skaidrojums
Ombudsmenis ir starpnieks iedzīvotāja konfliktā ar valsts iestādi. Viņš ir amatpersona, kurai iedzīvotājs var sūdzēties, ja viņam šķiet, ka valsts vai pašvaldība ir rīkojusies netaisnīgi.
Termins cēlies no zviedru vārda: «ombudsman» (zviedru valodā «ombud» nozīmē – pilnvarotais, «man» – vīrs).
Ombudsmeņa logo.
