Siltā laika iestāšanās sekmēja kultūraugu slimību un kaitēkļu attīstību.
Siltā laika iestāšanās sekmēja kultūraugu slimību un kaitēkļu attīstību.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģiona kaitīgo organismu lauku monitoringa maršruta pārbaudēs pagājušajā nedēļā noskaidrota fitosanitārā situācija Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajonā.
Augļu dārzos plaukstošajiem ābeļu pumpuriem parādījušās pirmās lapiņas – peļausu stadija. Plaukstošajos pumpuros pašlaik barojas ābeļu ziedu smecernieki, ābeļu laputis, tripši un pumpuru tinēji. Turpmākajās dienās sagaidāma ābeļu lapu blusiņu un tīklērču šķilšanās. Sāks baroties ābeļu lapu tinēju, salnas sprīžmešu un ābeļu tīklkožu kāpuri. Ziemojošās lapās ābeļu kraupja ierosinātājsēnes peritēciji šogad veidojušies visai nelielā skaitā. Šajos nobriedušajos peritēcijos jau liela daļa askusporu nogatavojušās un ir spējīgas izlidot. Pieturoties siltiem un mitriem laika apstākļiem, iespējama to izlidošana. Askusporu primārās infekcijas ierobežošanai ābeļu dārzos jāveic pirmais smidzinājums ar pieskares iedarbības fungicīdiem efektoru, ditānu vai penkocebu. Vienlaikus kaitēkļu ierobežošanai var pievienot kādu no atļautajiem insekticīdiem – piretroidiem.
Ziemas kvieši pašlaik atrodas cerošanas beigu un stiebrošanas sākumstadijā. Tie daudzviet, ekstremāli ziemojot, ir stipri izretināti. Uz apakšējām atmirušajām lapām vietām daudz ziemojošo septoriozes piknīdu un labību miltrasas rudens infekcijas. Iestājoties mitrākiem laika apstākļiem, var sākties šo labības slimību izplatība. Vietām laukmalās novēroti cikāžu, mīkstblakšu, labību lapgraužu un labību spradžu nelieli bojājumi. Sējumos pašlaik intensīvi aug nezāles, tāpēc jāpasteidzina herbicīdu un retardantu pielietošana.
Ziemas rudzi sasnieguši pirmā otrā mezgla stadiju. Vietām labību miltrasa inficējusi 10 – 20% apmērā uz augu apakšējām lapām. Laukmalās novēroti nelieli cikāžu un mīkstblakšu bojājumi.
Pašlaik ziemas rapšiem pilnībā izveidojušies ziedpumpuri un vietām sākas ziedkopu pagarināšanās. Entomoloģiskā tīkliņa pļāvumos uztverti krustziežu spradžu, krustziežu spīduļu un krustziežu smecernieku vaboļu pirmie īpatņi. Jāseko krustziežu spīduļu izplatībai rapšu sējumos, un tur, kur tie parādījušies lielākā skaitā, jāveic ierobežošana ar insekticīdiem. Uz apakšējām lapām atsevišķos laukos novērotas rudens infekcijas sausplankumainības un fomozās sausās sakņu puves pazīmes.
Par augu aizsardzības līdzekļu izvēli un lietošanu konsultācijas var sniegt Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, plašāka informācija ir atrodama arī VAAD mājaslapā .
