Par saviem vērojumiem, ciemojoties Brunavas pagastā, vēstulē «Bauskas Dzīvei» stāsta L. Saulīte.
Par saviem vērojumiem, ciemojoties Brunavas pagastā, vēstulē «Bauskas Dzīvei» stāsta L. Saulīte.
Ciemojoties pie māsas Brunavā, bija prieks apskatīt senās jaunības vietas. Atmiņas aizveda uz Budbergas parku, bijām arī kapsētā pie vecākiem.
Nepatīkamus mirkļus sagādāja pie kapiem satiktie suņi, kuri mūs aprēja un pēc tam skrēja pakaļ automašīnai. Suņu saimnieks esot Gunārs, un dzīvnieki vaļā klīstot vienmēr. Ja cilvēks dzīvo pie kapiem, tas uzliek pienākumu pret mirušajiem un viņu piederīgajiem. Katram dzīvniekam sava vieta. Suņa vieta ir pie ķēdes, nevis klaiņot, īpaši laikā, kad apkārt siro trakas lapsas.
Iegriezāmies arī Brunavas centrā, un mani izbrīnīja pasta nodaļas darba laiks. Ja pasts strādā no pulksten 8 līdz 13, kā strādājošs cilvēks var tajā iekļūt? Braucot ar autobusu, laikus pastā nokļūt nevarot. Iznāk, ja gribi abonēt avīzi, ej uz pastu kājām! Mājup braucot, secināju, ka ir vēl pasaulē pieticīgi cilvēki, kas dzīvo, kā redz, iztiek, kā var…
Vēstulē minētos faktus «Bauskas Dzīve» lūdza komentēt Brunavas pasta nodaļas priekšniecei Ārijai Druseikai. Viņa apstiprināja, ka rajona pasta nodaļās kopš vasaras tiešām noteikts darba laiks no plkst. 8 līdz 13. Viņa gan nepiekrita apgalvojumam, ka lauku iedzīvotājiem būtu problēmas abonēt preses izdevumus. «Pastnieki laukos nereti iegriežas mājās, aprunājas ar ļaudīm,» skaidroja Ā. Druseika. «Ja nepieciešams, pastnieks palīdz viņiem abonēt avīzes, atnes pastmarkas, aploksnes. Preses izdevumus var pasūtīt pa telefonu un pēc tam pastniekam samaksāt.»
