Bērna emocionālā un psihiskā attīstība vislabāk notiek, dzīvojot ģimenē. Lēmums pieņemt bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu savās mājās ir ļoti uzteicams.
Bērna emocionālā un psihiskā attīstība vislabāk notiek, dzīvojot ģimenē. Lēmums pieņemt bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu savās mājās ir ļoti uzteicams.
Ģimenisko vidi var saglabāt audžuģimenē, ņemot bērnu aizbildnībā vai adoptējot. Atbildes uz lasītāju jautājumiem par šiem jēdzieniem sagatavojusi Ineta Pikše, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta bērnu un ģimenes nodaļas speciāliste.
Zinu, kas ir bārenis, taču kas ir bez vecāku gādības palikuši bērni?
– Par tādiem tiek uzskatīti tie nepilngadīgie, kuru vecākiem ar tiesas spriedumu ir atņemta vecāku vara vai arī to pārtraukusi bāriņtiesa/pagasttiesa. Bez vecāku gādības ir tie, kuru tēvs vai māte atrodas bezvēsts prombūtnē vai arī ilgstošas slimības dēļ nevar audzināt bērnus.
Ko nozīmē kļūt par audžuģimeni?
– Audžuģimenē bērnu ievieto uz īslaicīgu aprūpi, kamēr tiek atrisinātas problēmas viņa īstajā (bioloģiskajā) ģimenē. Audžuģimene var uzņemties īslaicīgu gādību arī par bērniem, kuriem tiek kārtota aizbildnība, adopcija, ievietošana aprūpes iestādē.
Pirms kļūt par audžuģimeni, apstākļi un attiecības tajā jāvērtē bāriņtiesai/pagasttiesai un jānosaka, vai bērna audzināšanai tā būs piemērota vide. Saņemot audžuģimenes statusu, audžuvecāki tiek arī apmācīti, kā pildīt jaunos pienākumus.
Katra bērna uzturēšanos audžuģimenē, tās un pašvaldības savstarpējās tiesības un pienākumus nosaka līgums. Ja bērns aprūpei ģimenē tiek nodots uz laiku līdz vienam mēnesim, tad visus izdevumus sedz no pašvaldības budžeta. Ja paredzams, ka bērns audžuģimenē uzturēsies ilgāk nekā mēnesi, audžuvecākiem maksā atlīdzību un pabalstu bērna uzturēšanai.
Ko nozīmē ņemt bērnu aizbildnībā?
– Aizbildnība ir aizsardzības nodibināšana par bērnu bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu, kā arī viņa mantu līdz pilngadības – 18 gadu vecuma – sasniegšanai vai arī līdz vecāku varas atjaunošanai. Aizbildņus parasti izvēlas no bērna radinieku vidus. Viņi aizvieto vecākus, rūpējoties par aizbilstamā veselību, izglītību un mantiskā stāvokļa uzlabošanu. Aizbildņi par pienākumu pildīšanu saņem no valsts pabalstu, bet tā lielums nav atkarīgs no aizbildnībā ņemto bērnu skaita. Tiek piešķirts arī pabalsts bērnu uzturēšanai.
Lai ņemtu aizbildnībā bērnu bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu, jāvēršas bāriņtiesā/pagasttiesā.
Kurš var adoptēt bērnu?
– Pieņemot citas personas bērnu par savu, cilvēks pilnībā uzņemas bērna vecāku lomu. Adoptētājam jābūt rīcības spējīgam, vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadu vecākam par adoptējamo.
Personām, kuras vēlas adoptēt bērnu, jāvēršas ar pieteikumu savas dzīvesvietas bāriņtiesā vai pagasttiesā. Tur informēs par nepieciešamiem dokumentiem, tos pārbaudīs, veiks ģimenes izpēti un lems, vai persona var kļūt par adoptētāju.
Kur var uzzināt par adoptējamiem bērniem?
– Ja bāriņtiesas/pagasttiesas lēmums ir pozitīvs, tad ģimenei vai personai, kas vēlas adoptēt bērnu, jāvēršas Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentā (Rīgā, Skolas ielā 28, tālrunis 1-7021665), lai iepazītos ar informāciju par adoptējamiem bērniem aprūpes un audzināšanas iestādēs. Departamentā arī varēs saņemt norīkojumu uz kādu no šīm iestādēm, lai izvēlētos adoptējamo. Kad tas noticis, vēlreiz ir jāvēršas bāriņtiesā/pagasttiesā, kas lemj, vai adopcija šajā ģimenē būs atbilstoša konkrētā bērna vajadzībām un interesēm.
Adopcija tiek uzskatīta par notikušu, kad to apstiprinājusi tiesa. Līdz ar to adoptētais kļūst par sava adoptētāja ģimenes locekli, iegūstot visas laulībā dzimuša bērna tiesības.
