Mežu saimnieki no Bauskas, Iecavas, Vecumnieku novada līdz ar kolēģiem no citiem Latvijas reģioniem 26. septembrī devās mācību braucienā uz Kurzemi.
Izbraukuma semināru organizēja Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC) sadarbībā ar SIA «Metsa Forest Latvia». Ķemeros mežkopji guva nelielu ieskatu Ķemeru nacionālā parka piedāvājumā. Daudzus ieinteresēja iespēja doties pārgājienos pa Ķemeru purva un Kaņiera ezera takām. Nacionālā parka mežizstrādes speciālistu Jāni Greivuli atbraukušie izvaicāja par koku ciršanas un stādīšanas nosacījumiem lieguma zonā.
Bērzi var izaugt 30 gados
Mācību braucienā piedalījās arī baušķenieks Māris Balodis. Viņa ģimenes īpašumā ir piecu hektāru mežs Misas pusē. Pirms gada tajā izcirstas egles. Tagad M. Balodis cenšas izzināt, kas piemērotākais būtu viņa atjaunojamajā mežaudzē. Noderīga būtu arī informācija par Eiropas Savienības (ES) finansējuma piesaistes iespējām, par līdzdalību ES atbalstītajos projektos. Māris Balodis apguvis santehniķa arodu, tagad kursos un semināros izzina mežkopja gudrības. «Zinu, ka egļu mūžs ir ap 60 gadiem. Tātad manu šajos gados stādīto mežu, visticamāk, cirtīs mazbērni. Tāda ir šī biznesa īpatnība,» atzīst M. Balodis.
Semināra praktiskā daļa risinājās mežsaimnieka Dzintara Laivenieka īpašumā Tukuma pusē. Savā vairākus hektārus plašajā mežu audzē saimnieks iekārtojis vairākus demonstrācijas objektus. Tajos varēja salīdzināt, kā aug skuju koki un lapu koki koptā un nekoptā jaunaudzē. Saimnieks piedāvāja aplūkot neproduktīvo mežaudzi, iepazīstināja ar kritērijiem, kas raksturo mazvērtīgu mežaudzi.
Dz. Laivenieks atbildēja uz jautājumiem par koku pareizu atēnošanu, par koksnes kvalitātes noteikšanu. Interesanti bija uzzināt, kā paātrināt koku apriti. Piemēram, bērziem tā ir ap 70 gadu. Dz. Laivenieks skaidroja, ka saulainās vietās koks līdz tā lietderīgai nociršanai var izaugt pat 30 gados.
Ozols kā uz pieclatnieka
Stāstot par labākajām metodēm mežizstrādē, Dz. Laivenieks uzsvēra, ka «audzēt mežu – tas ir kā mākslinieka darbs». Ir jāspēj saskatīt perspektīvos kokus, noteikt piemērotāko ciršanas periodu un vienlaikus saglabāt meža vienreizējo, neatkārtojamo dabiskumu. «Tās ir ar laiku apgūstamas gudrības. Piemēram, ja mēs no ozoliem gribam iegūt lietaskokus, nevis skaistuļus kā uz pieclatniekiem, tie jāstāda cieši. Tad piebriedīs stumbri, būs vērtīga koksne, un nākamajā paaudzē cirtēji par to būs pateicīgi,» skaidro Dz. Laivenieks.
Iecavas novada mežsaimnieks Andrejs Lasmanis «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka viņa pārziņā ir ap 17 hektāriem meža. Teritorijā ir arī vairāki izmēģinājumu objekti, kuru izpētē viņš sadarbojas ar mežsaimniecības zinātniski pētniecisko institūtu «Silava». Mežsaimnieks regulāri papildina zināšanas semināros ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. A. Lasmanis uzskata – katrā vietā uzzinātais jāizvērtē un jādomā, kā vislabāk izmantot citu pieredzi. Viņš aicina nebaidīties iesaistīties Eiropas Savienības (ES) atbalstītajos projektos. Lai arī jāpārvar daudz birokrātisko šķēršļu, tā tomēr ir iespēja iegūt papildu finansējumu.
Iztikt bez starpniekiem
MKPC nodaļas vadītāja vietniece Rita Daščiora iepazīstināja ar aktualitātēm ES finansējuma saņemšanā. Lauku atbalsta dienests šajās dienās izsludinājis atklātu konkursu projektu iesniegumiem Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākumam «Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana». Projektus var gatavot aktivitātē «Jaunaudžu kopšana un mazvērtīgo mežaudžu nomaiņa».
Interesanta bija Mērsraga ostas apskate, kur varēja iepazīties ar SIA «Metsa Forest Latvia» darbu. Uzņēmuma komercdarbības vadītājs Māris Grava iepazīstināja ar papīrmalkas iekraušanas laukumu, uz kuģiem uzkrauto baļķu apjomiem. Padomus semināra dalībniekiem sniedza uzņēmuma mežsaimniecības konsultante Dace Iraids. Viņa aicināja mežu īpašniekus rūpīgi izraudzīties koku uzpircējus, izvairīties no starpnieku pakalpojumiem.
UZZIŅAI
Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina atklāto konkursu projektam «Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana». Tā kopējais finansējums ir 1 045 400 eiro. Projektu iesniegšanas kārta ir atvērta no 2014. gada 31. oktobra līdz 1. decembrim.
Pasākuma mērķis ir palielināt meža ekonomisko vērtību, nodrošinot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Atbalstīta tiks jaunaudžu kopšana, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa.
Iesniegto projektu īstenošana jāveic līdz 2015. gada 15. augustam.
Projektu realizācijas vieta ir Latvijas lauku teritorija. Atbalsta intensitāte ir 50 vai 60 procentu, ja projekts tiek īstenots MLA teritorijā. Latvijā MLA teritorijas ir lauksaimnieciskai ražošanai mazāk labvēlīgi reģioni, kuros ir zemi sociālekonomiskie rādītāji, kur ir sarežģīti apstrādāt zemi, tai ir zema augsnes auglība.
Maksimālā attiecināmo izmaksu summa un apmērs:
jaunaudžu kopšana – 299 EUR/ha,
jaunaudžu kopšana vienlaikus ar nākotnes koku atzarošanu – 427 EUR/ha,
mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa – 1195 EUR/ha.
Viens konkursa dalībnieks vienā kārtā var pretendēt uz atbalstu pasākuma īstenošanai platībā, kas nepārsniedz 20 ha.
Projekta pieteikumus iesniedz personīgi LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā Rīgā, Republikas laukumā 2, vai LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs.
