Lēmums (atzinums) par novadu veidošanu ikvienai pašvaldībai līdz 1. jūlijam jānosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.
Lēmums (atzinums) par novadu veidošanu ikvienai pašvaldībai līdz 1. jūlijam jānosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.
Šajā atzinumā jānorāda, vai pašvaldība atbalsta līdzšinējo novadu veidošanas projektu, vai vēlas veidot atšķirīgu no piedāvātā. Pēdējos mēnešos vairākas reizes uz tikšanos pulcējušies Bauskas, Ceraukstes un Brunavas pašvaldību vadītāji.
Dzīves ritmā nekas nemainīsies
Pašreizējā rosība sadarbī- bas variantu meklējumos jaunu novadu veidošanā liecina, ka līdzšinējā varianta realizēšana – Bauskas lielnovada izveide – kļūst arvien nereālāka. Par sadarbību un Bauskas novada veidošanu vienojušās Bauska un divas tai vistuvākās pašvaldī- bas – Ceraukste un Brunava.
Ceraukstes pagasta padomes deputāti maija sēdē pieņēmuši lēmumu par sadarbību ar pilsētu. «Deputātu lēmums bija vienprātīgs, ka mūsu pašvaldībai jādarbojas Bauskas novadā kopā ar kaimiņpašvaldību – Brunavas pagastu. Runājot, piemēram, par Janeikām un Mūsas ciematu, pašlaik grūti novilkt robežu, kur beidzas Bauska, kur sākas Ceraukste. Mazdārziņu kooperatīvā «Mēmele», kas atrodas mūsu pagastā, 450 zemes īpašumi pieder pilsētas iedzīvotājiem. Ja izsludinātu referendumu, maz ticams, ka ceraukstieši balsotu pret sadarbību ar Bausku,» deputātu lēmumu skaidroja Ceraukstes pašvaldības vadītājs Vitauts Dzenis.
Viņš atzina, ka ceraukstiešu dzīves ritmā «lielos vilcienos» nekas nemainīsies, jo pagasts daudzos pakalpojumos ir saistīts ar pilsētu. Citādāk tas būtu, ja īstenotos agrāk apspriestais projekts, kur Ceraukstes novadā darbotos Brunavas, Gailīšu un Ceraukstes pagasts. Novada centrs tādā gadījumā noteikti atrastos Gailīšos.
Galvenais – vienmērīga attīstība
Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile atzina, ka šāds sadarbības variants noteikti vērsts uz attīstību. «Bauskai jāattīstās Ceraukstes un Brunavas virzienā. Domāju, ka pilsētā mums nav lielu iespēju veidot jaunas ražotnes un izvērst uzņēmējdarbību,» par novada attīstības perspektīvām sacīja Ā. Gaile.
Pēc administratīvi teritoriālajā reformā minētiem kritērijiem novada veidošanai Bauska varētu palikt patstāvīga administratīvi teritoriāla vienība arī jaunās reformas apstākļos.
«Domāju, ka sākumā pilsēta nebūs ieguvēja, kaut arī mums ir sakārtotāka infrastruktūra un kopējais budžets būs lielāks. Tas vienīgi pavērs plašākas iespējas iesaistīties dažādos projektos, lai saimnieciskās lietas sakārtotu Ceraukstē un Brunavā,» sprieda Ā. Gaile.
Arī Brunavas pašvaldības vadītājs Aivis Kārkliņš atzina, ka Brunavas tālākā sadarbība ar Bausku, veidojot vienu novadu, ir loģiska. Jau tagad daudz skolēnu mācās Bauskā, arī medicīnas un sociālās jomas pakalpojumus saņemt jādodas uz pilsētu.
Jāizstrādā jauns vēlēšanu likums
Visi trīs pašvaldību vadītāji atzina, ka neskaidrs ir princips, pēc kura tiks vēlētas jauno novadu domes, jo vēl nav izstrādāts jauno novada domju vēlēšanu likums. «Nekādā gadījumā tas nevarētu būt pēc partiju sarakstu principa. Loģiski, ja tiktu veidoti trīs vēlēšanu apgabali,» sprieda V. Dzenis. Domes priekšsēdētāja sacīja, ka vērā ņemams faktors vēlēšanu likuma veidošanā būtu iedzīvotāju skaits pašvaldībās.
Bauskas kaimiņpašvaldības Code un Mežotne risina sarunas ar Vecsaules un Dāviņu pagastu par kopēja novada veidošanu. Iespējams, ka vienotu sadarbības teritoriju veidos arī Rundāles, Svitenes un Viesturu pagasts.
P. S. 4. jūnija numurā, lappusē «Pašvaldībās aktuālais», būs plašāka publikācija par pašreizējām problēmām reģionālajā attīstībā un par to, kā reģionālo attīstību plāno citās Eiropas valstīs.
