Daži no maniem ārzemēs dzīvojošiem draugiem nekad nav bijuši operā. Tas ir pārāk dārgi, spriež cilvēki, kuri nopelna daudzkārt vairāk nekā mēs Latvijā.
Daži no maniem ārzemēs dzīvojošiem draugiem nekad nav bijuši operā. Tas ir pārāk dārgi, spriež cilvēki, kuri nopelna daudzkārt vairāk nekā mēs Latvijā.
Kad arī mūsu valstī par izcila talanta izpausmi būs jāmaksā tik, cik citviet pasaulē, arī es noteikti ilgi paturēšu prātā to izrādi vai koncertu, ko redzēju pēdējo. Kamēr tā nav, novērtēsim, ko varam baudīt, par teātru, koncertu un izstāžu biļetēm maksājot diezgan lēti.
Pirms pāris nedēļām Bauskā bija koncertizrāde, kurā Māra Zālīte un Jānis Lūsēns ļāva atcerēties abu kopīgi radītu muzikālo izrāžu noskaņu. Mūziķis Zigfrīds Muktupāvels un Nacionālās operas soliste Kristīne Zadovska dziedāja skaistākos fragmentus no izrādēm “Kaupēn, mans mīļais”, “Sfinksa”, “Indriķa hronika”, “Mistērija par Sapni un Mīlestību”, “Putnu opera” un topošās izrādes “Hotel “Kristina””, ko uzvedīs Nacionālajā teātrī.
Nekādu fonogrammu un izlikšanās. Dzīvs un īsts komponists Lūsēns pie instrumenta, īsta dzejniece Zālīte pie mikrofona ar savām esejām, trāpīgiem un brīžam sāpīgiem vārdiem, kuros zāle klausījās, elpu aizturot. Biļete maksāja divus latus, tātad šie četri mākslinieki dalīja savu talantu katram no mums par nieka 50 santīmiem. Ieejiet lielveikalā un mēģiniet saprast, ko par šo naudu varētu nopirkt vakariņām… Šķiet neiespējami, ka mākslinieki ir gatavi par šā du naudu braukt pie klausītājiem ārpus maksātspējīgās Rīgas.
Pagājušajā pavasarī Dailes teātrī noskatījos veltījumu Ojāram Vācietim, izrādi “Klavierkoncerts”. Komponists Arturs Maskats pie klavierēm un Radio kora profesionālo mūziķu dziedājums. 90 minūšu vienā elpā, ko nepārtrauca starpbrīdis un burziņš teātra kafejnīcā. Un tā vairāk nekā desmit izrāžu dzīvas mākslas bez atkārtošanās.
Kad pirms gadiem intervēju Jāni Anmani, viņš sacīja, ka Latvija ir neiespējami bagāta ar talantiem. Varbūt tāpēc viņiem nav novērtējuma naudā? Ar to domāju neparastos, tiešām īpašām spējām apveltītos cilvēkus, kuri mūzikā, mākslā, literatū rā spēj pateikt lietas, kas uzrunā.
Šie mākslinieki pašlaik ir kā savu iespēju robežu pārkāpēji laikā, kad par zvaigzni tiek pasludināts gandrīz vai katrs ielas puika, kurš prot kaut ko mikrofonā iekliegt. Biezpiens jau maksā tik, cik pirms gada siers, degvielas cena vairs pat ne kāpj, tā jau lec gaisā, un labklājības slieksnis attālinās no mums kā horizonts. Bet Māra Zālīte joprojām apgalvo, ka vien sapnis un mīlestība ir stiprākās vielas, kas visu saista.
