Dārzeņaudzētājiem, kuri apsaimnieko pushektāru un lielākas segtās platības, līdz 1. martam jāiesniedz pieteikumi nacionālo subsīdiju saņemšanai.
Dārzeņaudzētājiem, kuri apsaimnieko pushektāru un lielākas segtās platības, līdz 1. martam jāiesniedz pieteikumi nacionālo subsīdiju saņemšanai.
Mūsu rajonā šo valsts atbalsta veidu aktīvāk izmantojuši Iecavas, Svitenes un arī Codes pagasta zemnieki. Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa nosauc vairākas zemnieku saimniecības, kas dārzeņkopībā strādā ar vērienu, tostarp arī Codes pagasta “Īskāji”. Šī saimniecība pagājušajā gadā pirmo reizi iesniedza pieteikumu nacionālo subsīdiju saņemšanai.
“Īskāju” saimnieks Pēteris Brakše uzskata: “Šī nozare mums peļņu nenes, naudas pietiek iztikai. Nezinu, kā būs šajā sezonā, jo pārdot izaudzēto ir aizvien grūtāk. Mēs esam iemanījušies sēt un stādīt dažādas kultūras. Vēl uz tirgu jāved galda bietītes un kartupeļi. Pa druskai no visa kā tirgojot, veicas labāk. Diemžēl par kvalitatīvu preci saņemam santīmus.”
P. Brakšem ir vēl cits darbs, tādēļ viņš aizvien vairāk “Īskājos” ļauj izvērsties jaunajai paaudzei. Meitas Sigitas ģimene jūt vecāku atbalstu, arī mamma ir pamazām apguvusi dārzeņaudzēšanu. Visi kopā strādā, lai segtās platībās un uz lauka iegūtu labu ražu. Nebūdami profesionāli lauksaimnieki, viņi zināšanas papildina, piedaloties dažādos semināros, lasot speciālo literatūru.
Sigitai un viņas vīram Andrim, kurš regulāri brauc uz tirgiem, dārzeņaudzētāju ikdiena ir labi zināma. “Īskājos” tikko sāk apkurināt vienu siltumnīcas daļu, lai iesildītu zemi un audzētu dēstus. Visu veic ar apdomu, lai īstajā laikā iesētu, piķētu, stādītu un vāktu ražu. Šīs gudrības ir ielāgojusi Tatjana Brakše un prot tās nodot jaunajai paaudzei.
