Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem. 3. aprīlī apritēja 145 gadi, kopš pasaulē nācis kādreiz plaši pazīstams skolotājs un sabiedrisks darbinieks Jānis Skuja.
Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem.
Pazīstams skolotājs
3. aprīlī apritēja 145 gadi, kopš pasaulē nācis kādreiz plaši pazīstams skolotājs un sabiedrisks darbinieks Jānis Skuja. Viņš dzimis Augšzemē, Lielzalves pagastā kā saimnieka dēls. Pēc Neretas pamatskolas un Irlavas skolotāju semināra beigšanas viņa radošā mūža labākā daļa tikusi saistīta ar mūsu novadu. 1873. gadā J. Skuja sācis strādāt par skolotāju Svitenes pagastskolā, vēlāk Kaucmindes un Balgales skolā. Talantīgais pedagogs 1881. gadā pārnācis uz Bauskas pagasta skolu, kurā par skolas pārzini nepārtraukti nostrādājis 34 gadus.
Pirmā pasaules kara notikumi viņu aizveda bēgļu gaitās. Arī tad J. Skuja turpinājis darboties izglītībā. Pēc Latvijas valsts izveidošanās viņš strādājis līdz 1925. gadam, kad pēc 52 skolotāja darbā pavadītiem gadiem pensionējies. Arī pēc tam cienījamais sirmgalvis Lielzalves baznīcā veicis ērģelnieka un draudzes priekšnieka pienākumus.
Tieslietu speciālists
1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagastā lauksaimnieka ģimenē piedzimis Fridrihs Vesmanis. Pēc mācībām Jelgavas ģimnāzijā viņš studējis tieslietas. Jau studiju gados viņš iesaistījies revolucionārā darbībā, par ko nācies vairākus gadus dzīvot emigrācijā. Cariskās Krievijas laikā viņš strādājis par advokātu un apgabaltiesas locekli. Savu sociāldemokrātisko pārliecību F. Vesmanis varēja izmantot valstis- kā darbā pēc Latvijas Republikas nodibināšanas. Viņa plašās zināšanas un tolerance attiecībās ar citu politisko partiju pārstāvjiem ļāva ražīgi strādāt gan Tautas padomē, gan Satversmes sapulcē. 1920. gadā F. Vesmanis tika ievēlēts par Jelgavas pilsētas galvu. 1922. gadā 1. Saeimā viņš tika ievēlēts ar 72 balsīm par pirmo mūsu valsts augstākās likumdošanas iestādes priekšsēdētāju. Lielais balsu skaits par viņa ievēlēšanu norāda, ka F. Vesmanis iemantojis uzticību ne tikai Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, bet arī pilsonisko partiju pārstāvju vidū. No 1925. līdz 1932. gadam viņš bijis Latvijas sūtnis Lielbritānijā, pēcāk mūsu valstī pildījis senatora pienākumus. 1940. gada okupācijas laikā F. Vesmanis jau bijis pensionējies, par tālāko viņa likteni ziņu nav.
Ievērojams ceraukstietis
16. aprīlī apritēja 105 gadi, kopš dienas gaismu ieraudzījis pirmais militārais darbinieks Rūdolfs Ceplītis. Viņš dzimis Ceraukstes pagastā lauksaimnieka ģimenē. Izglītību R. Ceplītis ieguvis Bauskas pilsētas un Orienbaumas praporščiku skolā. Pirmā pasaules kara laikā cīnījies latviešu strēlnieku pulku sastāvā, Brīvības cīņu laikā izcēlies kaujās pret bermontiešiem pie Dāmes un Iecavas. Vēlāk par to saņēmis Lāčplēša kara ordeni. Arī pēc karadarbības beigšanās viņš turpinājis militāro karjeru Latvijas armijā, uzdienot līdz pulkveža pakāpei. R. Ceplīša brāļi – Jānis un Eduards -, kā arī brāļa dēls Jūlijs un māsas dēls Raimunds Kugrēns izvēlējušies militāro karjeru. Pēc Latvijas okupācijas mūsu novadnieks tika apcietināts, aizvests uz Krieviju un 1942. gadā Maskavā nošauts par to, ka uzticīgi kalpojis savai valstij Latvijai.
Skolas pārzinis
105 gadu jubileja 23. aprīlī atzīmējama arī ilggadējam Skaistkalnes pamatskolas pārzinim Jānim Alfrēdam Dūmiņam. Viņš dzimis Skaistkalnes pagastā amatnieka un lauksaimnieka ģimenē. Pēc vietējās pagastskolas un Bauskas pilsētas skolas beigšanas J. A. Dūmiņš ieguvis skolotāja tiesības un uzsācis izglītošanas darbu Neretā. Nākamā darbavieta bijusi Kurmenes pagastskola, kur viņš veicis skolas pārziņa pienākumus. No 1918. gada tādu pašu amatu J. A. Dūmiņš ieņēmis Skaistkalnes pamatskolā, kurā tika strādāts visu Latvijas Republikas neatkarības laiku. Līdztekus skolotāja pienākumiem šis skaistkalnietis bijis arī Latvijas Dziesmu svētku biedrības padomes loceklis, kā arī Latvijas rakstu un mākslas kameras goda korespondents mūzikā.
Uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks
1880. gada 26. aprīlī Zālītes pagasta «Lejaskurmju» saimnieka ģimenē dzimis vēlāk pazīstamais uzņēmējs Žanis Mīlgrāvis. Viņam šogad 120 gadu jubileja. Lai gan izglītības apgūšana mācību iestādēs aprobežojusies tikai ar Zālītes pagastskolas kursa beigšanu, tomēr tas netraucējis rosīgi darboties un gūt vērā ņemamus panākumus saimnieciskajā dzīvē. Ar viņa aktīvu līdzdalību Jelgavā tika izveidota Patērētāju, Tirgotāju rūpnieku biedrība un Amatnieku krājaizdevu sabiedrība. Tirgotājam un rūpniekam Ž. Mīlgrāvim bijusi nelokāma nacionālā pārliecība, tālab 1941. gada 14. jūnijā viņš ticis arestēts par pretpadomju aģitāciju un izsūtīts.
Lielbritānijā savu 80. jubileju 12. aprīlī nosvinēja Skaistkalnes pagastā dzimušais Jānis Līdaks. Viņš 30. gados rosīgi darbojies vietējā jaunsargu pulciņā, Otrā pasaules kara gados Latviešu leģiona rindās cīnījies gan Volhovas purvos, gan citos kauju laukos. Kara beigās viņš nokļuvis Sabiedroto gūstā, Zēdelgēmas gūstekņu nometnē piedalījies Daugavas Vanagu (DV) organizācijas izveidošanā. Vēlāk J. Līdaks ieceļojis Anglijā un rosīgi turpinājis sabiedrisko darbību DV organizācijā.
