Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem.
Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem.
Karavīrs
1890. gada 5. maijā Bauskas pagastā zemkopja ģimenē dzimis Juris Kristiņš, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, saņēmis arī citus apbalvojumus. Viņš mācījies Bauskas pagastskolā un Bauskas pilsētas skolā. Krievu armijā viņš iesaukts 1911. gadā. Militāro formu J. Kristiņam nācies valkāt ilgi, jo pēc trim gadiem sākās Pirmais pasaules karš. Mūsu novadnieks frontē cīnījies drošsirdīgi, par to liecina saņemtie visi četri Jura krusti un Jura medaļas.
Latvijas armijā J. Kristiņš dienējis no 1919. gada aprīļa, kad brīvprātīgi iestājies Bauskas atsevišķajā bataljonā. Par varonību cīņās pret lieliniekiem Augšzemē tā paša gada augustā viņš vēlāk saņēmis Lāčplēša kara ordeni. Brīvības cīņu noslēgumā J. Kristiņš bija uzdienējis līdz virsleitnanta dienesta pakāpei. Pēc demobilizācijas viņš saņēmis jaunsaimniecību «Lāčplēši» Bauskas Pilsmuižā.
1934. gadā J. Kristiņš tika iecelts par Bauskas pilsētas valdes locekli, bija arī 13. Bauskas aizsargu pulka štāba rotas komandieris. Viņa apbalvojumus papildināja Viestura ordenis, Aizsargu Nopelnu krusts, Triju Zvaigžņu ordeņa 2. pakāpes godazīme. 1941. gadā J. Kristiņš tika arestēts un izsūtīts. Karavīra rūdījums palīdzēja izturēt un atgriezties Tēvzemē 1956. gadā. Pēdējie mūža gadi pavadīti Bārbeles «Skultēs». J. Kristiņš miris 1965. gadā un apbedīts Bauskas vecajos kapos.
Zemkopis
1890. gada 9. maijā Stelpes pagasta «Ziemeļos» lauksaimnieka ģimenē dzimis Jānis Ziemelis. Pēc vietējās pagastskolas beigšanas mācības turpinājis Bauskas pilsētas skolā. Mūža lielāko daļu nodarbojies ar zemkopību savā dzimtajā pagastā un iemantojis apkārtējo ļaužu uzticību.
Pirmās Latvijas Republikas laikā J. Ziemelis kļuvis par Stelpes pagasta vecāko. Vienlaikus viņš bijis arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības padomes loceklis. Par J. Ziemeļa mūža nogali ziņu nav.
Mākslinieks
1885. gada 10. maijā Zālītes pagastā amatnieka ģimenē dzimis Jānis Dombrovskis. Skolas gaitas sācis dzimtajā pagastā, tās turpinājis Vācu amatnieku biedrības amatskolā Rīgā un Štiglica zīmēšanas skolā Pēterburgā. J. Dombrovskis strādājis par zīmēšanas skolotāju ģimnāzijās Cēsīs un Rīgā, bet vislielāko ievērību guvis kā mākslas kritiķis. 1925. gadā viņš sarakstījis pirmo plašāko latviešu mākslas vēsturi «Latvju māksla», vēlāk «Vispārējo mākslas vēsturi», monogrāfijas par Rembrantu un K. Miesnieku. Pēc Otrā pasaules kara mūsu novadnieks mācījis latviešu mākslas vēsturi J. Rozentāla mākslas vidusskolā. Miris 1953. gada 6. martā Rīgā.
Skolotājs
1880. gada 12. maijā Stelpes pagasta «Mazkuprīšos» lauksaimnieka ģimenē pasaulē nācis Andrejs Spudiņš. Pēc Stelpes pamatskolas un Bauskas pilsētas skolas beigšanas viņš tālāk izglītojies Baltijas skolotāju seminārā un Vladimiras karaskolā. A. Spudiņš savu mūžu veltījis izglītības darbam. Viņš bijis Nīzeres un Stelpes pamatskolu pārzinis, Bauskas apriņķa Skolu valdes loceklis, vietējā kora un orķestra diriģents. A. Spudiņš bijis arī 13. Bauskas aizsargu pulka bataljona komandieris. Par nopelniem Tēvzemes labā viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. gada 14. jūnijā A. Spudiņš kopā ar citiem Latvijas patriotiem arestēts un izsūtījumā miris 1942. gadā.
«Kroņa stipendiāts»
1870. gada 15. maijā Rundāles pagasta «Ķeķilās» lauksaimnieka ģimenē dzimis Kārlis Ātrens. Viņš beidzis arī Tērbatas veterinārinstitūtu un kā «kroņa stipendiāts» komandēts uz Aizkaukāzu liellopu mēra un citu lipīgu slimību novēršanai. K. Ātrens piedalījies arī Tiflisas latviešu biedrības dibināšanā 1909. gadā. Aizkaukāzā viņš nodzīvojis 23 gadus. No 1921. gada mūsu novadnieks strādājis Zemkopības ministrijā, gadu vēlāk kļuvis par veterinārvaldes priekšnieka palīgu. K. Ātrens daudzkārt publicējis rakstus par lopkopības tēmām «Jaunākās Ziņās», «Zemkopī», «Piensaimniecības un Zemkopības Žurnālā» u. c. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Inženieris
1900. gada 29. maijā Bauskā pasaulē nācis Kārlis Kalniņš. Pēc vietējās skolas beigšanas izglītības turpināšanu liedzis karš. K. Kalniņš piedalījies Brīvības cīņās, pēc tām varējis turpināt mācības Latvijas Universitātē. Pēc inženiera ķīmiķa diploma iegūšanas strādājis Jelgavas cukurfabrikā. Zināms, ka K. Kalniņš arestēts 1944. gada 21. decembrī kā «aktīvs vācu iekarotāju atbalstītājs». Šādu apzīmējumu tolaik varēja izpelnīties katrs Latvijas patriots.
