«Možums un hormoni mums nezudīs līdz pat simt gadu vecumam,» tā apgalvo Mēmeles «ronenes».
«Možums un hormoni mums nezudīs līdz pat simt gadu vecumam,» tā apgalvo Mēmeles «ronenes».
Upes krasts – stadions
Jau trešo gadu upes krasts ir kļuvis par stadionu vairākām baušķeniecēm – Intai, Ilzei, Veronikai, Rūtai, Rutai, Skaidrītei un Guntai. Šeit viņas nododas spirgtai rīta rosmei. Kad pienācis maija vidus vai arī nedaudz agrāk (tas atkarīgs no laika apstākļiem), viņas sāk treniņus. Ik rītu katrai mājās pirms sešiem uzstājīgi zvana pulkstenis. Tas nozīmē – jāģērbjas un jārikšo uz upmalu. Par rūdītākajām «ronenēm» var dēvēt Intu un Veru. Divatā skrienot gar upmalu, viņām kļuvis garlaicīgi, pamazām izdevies piepulcināt klāt vairākas paziņas. Vienulaik viņas bijušas pat deviņas.
«Ronenes» skrien, cik nu kurai spēks atļauj, bet kopumā cenšas pieveikt divus kilometrus. «O… cik pēc tam labi jūties, smadzenes ir izvēdinātas, bet galvenais – iegūta enerģija,» atklāj baušķenieces.
Katram vingrinājumam savs vārds
Agrā un saulainā rītā, kad sportotājas apciemoja «Bauskas Dzīve», skriešana jau bija beigusies. Visas «ronenes» vienā rindā staipījās un locījās, pildot dažādus vingrojumus. Mūzikas vietā – lakstīgalu daudzbalsīgs koris.
Ir ierasts tikšanās reizē katrai demonstrēt vairākus vingrojumus. Dažus viņas atceras no nodarbībām, kuras apmeklētas pie Ināras Klimovičas. 15 minūtes, kas tiek pavadītas kustoties, ir diezgan jautras. Katrs vingrojums nosaukts neparastā vārdā, piemēram, «helikopters», «podiņš», «pionieris», «plaukstiņa».
Rūta jaunas kustību kombinācijas galvenokārt apgūst no grāmatām. Arī televīzijā redzētais sniedzot jaunas idejas. Skumīgi esot tajos rītos, kad neatnākot Gunta, jo viņai labi izdodoties plastiskas kustības.
Kā ezīši miglā
Pēdējais un spirgtākais uzmundrinājums seko pēc peldes. Ja ūdens ir siltāks, tad mazāk vingrojam un ilgāk peldamies, stāsta «ronenes». Vienu rītu virs upes bijusi migla un viņas izskatījušās kā ezīši miglā. «Skatītāju un draugu netrūkst – pretējā krastā mūs vēro makšķernieki, bieži vien upē var sastapt daudz bebru, viens kustonis pat palīda zem kājas. Pārsvarā esam dakteru profesijas pārstāves,» stāsta peldētājas.
Visas bija vienisprātis, ka dažreiz tomēr negribas celties un doties uz upi. Taču muļķīgās domas tūlīt tiekot atmestas, jo visas vēloties būt kopā un gūt prieku. Ja dažreiz nogulēts sportošanas laiks, tad esot dusmas uz sevi un visu dienu nelāgs noskaņojums.
Vai peldēs arī ziemā?
Dāmām pārsvarā ir sēdošs darbs. Taču, atbalstot aktīvu dzīvesveidu, osteohondrozes vairs nav, locītavas nesāp, arī sirds jūtas spēcīgāka – atzīst «ronenes». Aktīvās sievietes labprāt aicina savā pulciņā arī jaunas meitenes. Neviens vīrietis rosīgajai grupiņai gan nav piepulcējies.
Peldes ilgst līdz vēlam rudenim. Pagājušā gadā pat 29. oktobrī dāmas ļāvušās ūdenspriekiem. Dažas skrienot arī ziemā, taču no peldēšanas aukstajā gadalaikā pagaidām atturoties. Bet – tikai pagaidām. Piektdienās gan «ronenes» regulāri dodoties uz pirti.
