No Skaistkalnes pagasta «Brikauckiem» paveras skats uz vietējo katoļu baznīcu, kura novietojusies uzkalnā.
No Skaistkalnes pagasta «Brikauckiem» paveras skats uz vietējo katoļu baznīcu, kura novietojusies uzkalnā.
Netālu plūst rāmā Mēmele, Lietuvas un Latvijas robežupe. Lauku sētu rotā valriekstu koks. Vienuviet ir vairākas ēkas: dzīvojamā māja, klēts, kalte, kūtis. Drevinski māju nopirkuši 1972. gadā, kad te atradusies viena būdele. Vēsturiski skarbi notikumi ir risinājušies «Brikaucku» apkārtnē, par to liecinājušas tranšejas.
Aktīvi darbojas 90 hektāros
«Brikauckos» saimnieko divas paaudzes. Rolands Drevinskis, kurš jau pensijas gados, savulaik vēlējies dēlam Laurim uzticēt īpašumu. Uzņēmīgais mantinieks un viņa sieva Sandi- ja veiksmīgi apsaimnieko ap 90 hektāru zemes. Ģimenē aug divas meitas – sešgadīgā Kristiāna un četrgadīgā Sabīne. Sandija, kura strādā Bauskas slimnīcā operāciju zālē, ar grūtībām esot saradusi. Daudz rūpju prasa 30 liellopu, no kuriem deviņas ir slaucamas govis. Kūtī urkšķ 40 rukšu, vēl ir vistas, zosis, pīles, paipalas. Galvenokārt tiek audzēta labība, dārzeņi, graudi sēklai. Jaunajai saimniecei interesē arī darbs siltumnīcās. «Brikaucki» jau trīs gadus sadarbojas ar veikalu Rīgā, ir arī savi uzticami «kundes».
Gaida stārķu atlidošanas brīdi
Kristiāna un Sabīne čakli palīdz sīkos lauku darbiņos. Kad vecāmāte ar zirgu brauc pie kaimiņiem, tad meitenītes nav skubināmas, bet pirmās tver grožus. Kristiāna lasītprasmi jau apguvusi, pēc gada sāks skolas gaitas. Bērni katru gadu gaida stārķus atlidojam, tad steidzoties pie kaimiņiem salīdzināt parādīšanās datumu. Vecāmāte Sabīni raksturo kā pārdrošu līdzinieci Emīlam mākslas filmā «Emīla nedarbi».
Lauris Kandavas sovhoztehnikumā savulaik ieguvis mehāniķa profesiju. Brīvajā laikā viņam patīk medīt un makšķerēt. Par to liecina medību trofejas istabā – stirnu āža ragi.
Lauris Drevinskis vada Skaistkalnes mednieku kolektīvu. Medībām parasti izvēlas Skaistkalnes mežus, azartisku noskaņu tur ir pietiekami. Savulaik kopā ar studiju biedriem jaunais saimnieks laivās pa Mēmeli ap 70 kilometru ceļojuši. Tas šķitis tiešām noslēpumaini.
Aizgūta recepte cepelīniem
Vaicāts par pierobežas pagasta iedzīvotāju ikdienas īpatnībām, Lauris atzīst, ka robežas šķērsošana nerada īpašas problēmas. Lietuvas svarīgākos notikumus uzzina no paziņām, savukārt paši turp ceļo reti, ja nu vienīgi uz Viļņas tirgu. Ir novērots, ka Pēterdiena Lietuvā tiek atzīmēta īpaši. Saimnieki esot aizguvuši lietuviešu nacionālā ēdiena recepti cepelīniem. Sandija piebilda: «Ar lietuviešiem saprotamies labi. Pierobežu iedzīvotājiem raksturīgs, ka viņi saprecas.»
Tēvs Rolands Drevinskis atceras, ka agrāk Lietuvas robežas tuvums traucējis nemitīgās kontrabandas dēļ. Latvijas otrās brīvvalsts laiks asociējoties ar apnicīgo nodarbi – pasu uzrādīšanu.
Fakti
Ceļojumā apkārt rajonam «Bauskas Dzīve» piestāja uz Latvijas un Lietuvas robežas Skaistkalnē.
