Jau apnicis klausīties un presē lasīt dažādu «gudro politiķu» spriedumus, vai 2004. gada 1. septembrī mazākumtautību vidusskolās 10. klasēs mācības varēs notikt latviešu valodā.
Jau apnicis klausīties un presē lasīt dažādu «gudro politiķu» spriedumus, vai 2004. gada 1. septembrī mazākumtautību vidusskolās 10. klasēs mācības varēs notikt latviešu valodā. Mani neiepriecina un arī neapmierina izteiktie priekšlikumi par 40 procentu un 60 procentu attiecību mācību priekšmetu apguvē.
Tā kā visu skolotājas darba mūžu esmu strādājusi Latvijas pierobežas rajonu skolās – Jēkabpils rajona Gārsenē, Bauskas rajona Bārbelē un Pamūšā –, savus secinājumus varu pamatot.
Izsūtīto lietuviešu ģimenes dzīvoja tuvāk savas dzimtenes robežai, tomēr bērniem bija jāmācās latviešu skolās. Viņiem nebija nekādas atlaides, ne arī skolotājiem piemaksas par papildu darbu ārpus stundām, bet viņi iemācījās latviešu valodu. Es lepojos ar savām bijušajām skolniecēm Lūciju Kairīti no Bārbeles, Nadeždu Makrecku, bijušo Uzvaras vidusskolas absolventi. Viņu ģimenēs nerunāja latviski.
Mana pirmā darbavieta, Gārsenes pamatskola, atradās toreizējā Ilūkstes rajonā. Visas sanāksmes notika krievu valodā. Neviens seminārā nejautāja, vai tu to saproti vai ne, vai pats spēsi pietiekami labi uzstāties krieviski. Mācoties neklātienē, lielākā daļa literatūras bija tikai krievu valodā.
Joprojām gaidu publisku atbildi uz manas pirmās direktores Ritas Puidas «Aicinājumu Jakovam Plineram» (publicēts «Lauku Avīzes» 23. aprīļa numurā). Plineru es nekādi nespēju cienīt, jo viņš un viņam līdzīgie sēj naidu sabiedrībā, noniecina valodu, tātad arī valsti, kurā dzīvo.
Kāpēc gan skolotāji, kaut arī gados vecāki, nevar vai arī negrib iemācīties latviešu valodu? Ir taču pagājuši 13 gadi, kopš dzīvojam brīvā Latvijā. Tad jājautā, uz ko viņi cer?
Esmu pārliecināta, ka cilvēks var izdarīt daudz, ja grib. Kāpēc gan lopkope V. Mazurika, pārdevēja R. Tālberga, friziere V. Fjodorova, Uzvaras pasta nodaļas darbinieces N. Mereščenkova un V. Vrona, sētniece G. Nevjadomska un daudzi citi ir iemācījušies latviešu valodu un to lieto?
Domāju, ne tikai es, bet arī citi laikraksta lasītāji gribētu zināt, kā Bauskas 2. vidusskola gatavojas vai ir jau gatava 2004. gada izglītības reformas īstenošanai. Ko viņi domā par plānotajām aktivitātēm Rīgā šīs nedēļas nogalē? Kāda ir viņu attieksme pret Latvijas krievu skolu aizstāvības štābu Saeimā?
Leposimies ar savu tautību, bet mācīsimies arī citu tautu valodas! Nav svarīgi, kas tu esi, bet gan, kāds tu esi.
M. TĪMA, pensionāre, bijusī skolotāja
