Bauskas sieviešu klubam «Apvārsnis» šī gada pašā viducī, proti, 5. jūlijā, apritēja 15 gadu, dažām tā dalībniecēm bija pat grūti noticēt, ka jau tik ilgu laiku pastāv nevalstiskā organizācija.
Pusapaļo gadskārtu kluba dalībnieces ar ģimenēm svinēja izbraukumā uz Lietuvas Republikas Aukštaitijas reģionu.
Vēlas būt kopā
Ikdienā «Apvāršņa» dalībnieces tiekas vienu reizi mēnesī, ciemojoties cita pie citas un lūkojot, kā sokas mazāki vai lielāki darbi, vai radušās jaunas idejas un kā tās īstenojušās. Kluba valdes priekšsēdētāja Raimonda Ribikauska allaž izdomā ko interesantu, un tā jau trīspadsmito gadu, kas pašai šķiet pārsteidzoši. Brīžam viņa bilst, ka vajadzētu taču citu līderi, bet dalībnieces nevēlas priekšsēdi mainīt.
Raimonda bija sarūpējusi piemiņas veltes astoņām sievietēm, kuras klubā darbojas kopš tā dibināšanas. Viņu vidū gan šoreiz neatradās Iveta Garā un Loreta Trībere, kurām savulaik piederēja ideja par kluba veidošanu, ko atgādināja Bauskas lauku konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka. Citas piemetināja, ka visa sākums tomēr ir bijuši uzņēmējdarbības kursi sievietēm, ko rīkoja birojs. To dalībnieces vēlējušās satikties atkal un atkal.
Paldies vārdi daudziem
«Apvārsnietes» paškritiski atzina, ka kļuvušas gados vecākas. Pazīstot daudzas, tikai priecē lauku sieviešu uzņēmība un izaugsme. Par katru kluba dalībnieci varētu stāstīt, atklājot viņas rosīgumu. Daudzas un gandrīz vai visas saka paldies Raimondai Ribikauskai, kura ir ierosinājusi, mudinājusi, iedrošinājusi un palīdzējusi lauku sievietēm, un ne tikai viņām, iziet plašākā sabiedrībā.
Pulciņš nemazinās, tam pievienojas jaunas interesentes. Iluta Straģe, siera meistare no Brunavas pagasta, izbraukumā devās kopā ar palīdzēm. Uzņēmēja Gunta Čepuka bija ņēmusi līdzi ģimeni, kā bija sacīts aicinājumā. Ināra Vilciņa tradicionāli visu notiekošo dokumentēja fotoaparātā. Sievietes no desmitās gadskārtas piemiņai saņēma fotoattēlu, kas tapis Baltijas jūras krastā Liepājas pusē. Šoreiz uzņēmums pie vairāk nekā tūkstoš gadu vecā Stelmužas ozola, kas atrodas pāris kilometru no Latvijas robežas un savulaik bijis mūsu valsts teritorijā. Šeit tie, kuri varēja, mielojās ar svētku kliņģeri un, protams, baudīja dzirk-stošu šampanieti. Viņu vidū trīs māsas, kuru māmiņa Austra Bukauska dzīvo un strādā Īslīces pagastā.
Senču tradīcijas turpina
Mežotnes pagasta zemniece Anita Vismane bija patīkami pārsteigta, iepazīstot Lietuvas Aukštaitijas reģionu. Viņai ir iecere aizvest savējos ļaudis turp.
Rokišķos interesanti iepazīt siera ceļu. Šogad Rokišķu siera ražotnei, kam pienu piegādā no Latvijas un tostarp mūsu novadiem, aprit
50 gadu. Uzņēmumā kopā ar filiālēm ir nodarbināti divi tūkstoši cilvēku, un produkcija pazīstama vairākās valstīs Rietumos, kā arī bijušajā Padomju Savienībā. Dienā šeit saražo simt tonnu siera. «Eltur» gide Daiga sniedza informāciju par Lietuvu un Aukštaitiju, atklāja, kādiem neparastākiem piena produktiem jāpievērš uzmanība kaimiņos.
«Apvārsnietēm» bija vērtīgi uzzināt, kā trīssimt gadu vecās dzirnavās tagad septiņus gadus saimnieko no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas pārcēlusies ģimene. Stasis Sutkauskis apguvis malēja prasmes, vada ekskursijas, māca palīgus. Regīna Veseliene no Šlininkas dzirnavās maltajiem rupjajiem miltiem prot cept gardu maizīti un pankūkas. Tie ieguvuši Lietuvas tautas mantojuma godu, ko piešķir pēc senām, pat simtgadīgām receptēm gatavotiem produktiem. Šādu titulu saņēmuši mājražotāji, Lietuvā iegūst priekšrocības, par viņiem aizgādību uzņēmusies Lauksaimniecības ministrija. Latvijā vēl šī joma nav pilnībā sakārtota, taču par to cīnās Latvijas Lauku sieviešu apvienība, arī Bauskas novada mājražotājas.
Lietuvā skatīta Zarasu pilsēta, kas piedzīvo lielas pārvērtības. Pārdomas raisa prasme piesaistīt Eiropas Savienības fondu lielu atbalstu. Izbraukumā bija vēl citi pārsteigumi.
