Imants Kalniņš jūlijā svinēs sešdesmito dzimšanas dienu. Tās ieskaņa notika jau pagājušajā nedēļā, kad publikas vērtējumam tika nodots viņa jaunais albums «Logs puspavērts».
Imants Kalniņš jūlijā svinēs sešdesmito dzimšanas dienu. Tās ieskaņa notika jau pagājušajā nedēļā, kad publikas vērtējumam tika nodots viņa jaunais albums «Logs puspavērts». Tajā desmit dziesmu izpilda grupa «Autobuss debesīs». Dzied Imanta dēls Marts Kristians, divos skaņdarbos – arī meita, aktrise Rēzija Kalniņa. Albuma fotogrāfijas un vāka dizainu veidojis dzīvesbiedres Agras dēls no pirmās laulības – Mikus Fomins.
Grupas menedžeris Oskars Tutiņš atzīst, ka albums tapis ļoti stingrā komponista uzraudzībā. Albumu laidusi klajā mūzikas izdevniecība «Upe». Tās direktors Ainars Mielavs apliecināja, ka «Upe» darīs visu, kas ir tās spēkos, lai šī mūzikas apgāda paspārnē «Autobuss debesīs» justos tikpat labi kā Imants Kalniņš. Izdevniecība plāno jau nākamo albumu. Jūlija sākumā paredzēts laist klajā I. Kalniņa 60 gadu jubilejai veltītu izlasi. Tajā būs melodijas no «Menueta» laikiem, no «Turaidas rozes» un citas.
Saruna par Imanta Kalniņa mūziku, viņam pašam klāt neesot.
Piektdiena, 11. maijs, muzikālajā klubā «Četri balti krekli» Rīgā, grupa «Autobuss debesīs» prezentē jauno albumu «Logs puspavērts».
«Bauskas Dzīves» korespondents klubā sarunājas ar grupas «Autobuss debesīs» solistu Martu Kristianu, dzejnieku Māri Čaklo, ar kura vārdiem sarakstīti daudzi desmiti Imanta Kalniņa dziesmu. Savu viedokli par jauno albumu un latviešu mūziku pauž kluba «Četri balti krekli» vadītājs, arī grupas menedžeris Oskars Tutiņš, aktrise Rēzija Kalniņa, aktieris Artūrs Skrastiņš, izdevniecības «Upe» direktors Ainars Mielavs un divas Imanta Kalniņa mūzikas fanes no Bauskas – Ieva Lībiete un Līga Bukovska. Viņas iecerējušas Bauskā dibināt grupas «Autobuss debesīs» fanu klubu.
Marts Kristians Kalniņš
– Imanta Kalniņa mūzikā ir tēmas, ko var jebkādā veidā apstrādāt, un jebkurš izpildītājs tajās atradīs ko savu. Un vēl šī mūzika joprojām ir avangards. Jaunais albums ir pilnīgi citādāks nekā iepriekšējais. Tajā atklātas nopietnākas tēmas dzejā un līdz ar to – arī mūzikā.
Kā raksturotu klausītājus?
– Citi apgalvo, ka mūsu mērķauditorija ir jaunas meitenes. Mēs to nenoliedzam, paši esam ievērojuši. Pēdējā laikā Imanta Kalniņa mūziku mūsu izpildījumā nāk klausīties arī vecāki ļaudis.
Jūsu autobuss pēkšņi ir iebraucis puķu pļavā. Kādas puķes jums sagādā prieku?
– Galvenais ir puķes nesabraukt, bet lielāko prieku mums sagādā koncerti un publikas pretimnākšana.
Ainars Mielavs
– Es šo projektu vērtēju ļoti pozitīvi, vēl jo vairāk, ja mūzikas autors ir Imants Kalniņš. Pieredze rāda, ka kvalitāte ir garantēta, un komponistam ir savi pielūdzēji, kuri paspējuši atzinīgi novērtēt Imanta dziesmas grupas «Autobuss debesīs» izpildījumā.
Dziedāt šo mūziku ir grūti, bet, neapšaubāmi, suģestējoši. Ja tiec ar to galā, tad ir gandarījums. Ne visi izpildītāji spēj «paņemt» Imanta Kalniņa mūziku. To vislabāk var redzēt, strādājot studijā. Martam šīs spējas ir jau gēnos iekodētas. Viņš izjūt tēva mūziku labāk nekā citi.
Māris Čaklais
– Imanta Kalniņa mūziku klausījās pirms gadiem divdesmit, vēl agrāk. Arī šovakar te ir pilna zāle jaunu un vecu, un viņi visi noteikti nākuši dzirdēt tieši Imantu Kalniņu. Viņa mūzikas noslēpums, manuprāt, slēpjas tās spējā mainīties laikam līdzi. Kaut gan Imanta pirmpamats ir lirisms. Lirisms, manuprāt, ir talanta sinonīms. Un Imanta mūzikā šis lirisms, šī izvītība iet cauri laikiem, tā nenoveco. Lai arī kādas pārmaiņas notiek, pirmpamats paliek. Paliek garantija, ka Imants nepievils.
Kuri ir īstie Imanta Kalniņa mūzikas izpildītāji?
– Es domāju, ka «Menuets» stāv pāri laikam. Apbrīnoju šo grupu, viņi nenoveco. Arī «Autobuss debesīs» ir ļoti veiksmīgs projekts. Nezinu, kā būs, kad puiši paši sāks komponēt. Bet viss sākums jau balstās uz Imantu Kalniņu un arī Martu Kristianu. Kad Marts pirms diviem gadiem nodziedāja divas jaunas Imanta dziesmas – «Pomeranču vainadziņš» un «Ar apmetņiem plecos» –, tad sapratu, ka Marts Kristians ir ļoti labs dziedātājs. Viņa balss nevibrē un netrīsuļo kā, piemēram, Kauperam. Viņā ir tik noturīgs iekšējs lirisms. Un vēl ļoti liela nozīme šī ansambļa izveidē, šīs liriskās mūzikas noturībā ir vietai, kur mēs tiekamies – klubam «Četri balti krekli».
Ieva Lībiete un Līga Bukovska no Bauskas
– Mēs šo mūziku jūtam ļoti tuvu sirdij. Tā ir īsta latviešu mūzika, dziesmās var baudīt arī lieliskus tekstus.
Vai jums zināms kas vairāk par I. Kalniņa daiļradi?
– Jā, mēs zinām ļoti daudz. Pazīstam dziesmas, ko izpilda «Menuets», tad vēl «Turaidas roze». Pašas arī protam dziedāt Imanta Kalniņa dziesmas.
Rēzija Kalniņa
– Ir visi nosacījumi, lai «Autobuss debesīs» ļoti strauji un augstu kāptu. Puiši ir profesionāli mūziķi, kuriem viss vēl priekšā. Pamats, Imanta Kalniņa mūzika, viņiem ir ļoti spēcīgs.
Tu izpildi albuma tituldziesmu «Logs puspavērts».
– Tas ir viens no pēdējiem pāragri mirušās jaunās autores Ievas Rozes dzejoļiem. Viņa ar vienu kāju jau ir tur. Mēs, viņas līdzcilvēki, neesam jutuši to, ko viņa. Ieva bija kā tāds eņģelis zemes virsū, kas nav izturējis, vienkārši salūzis.
Kāpēc piekriti izpildīt divas dziesmas šajā albumā? Vai dziedāsi kopā ar viņiem vēl?
– Tēvs man palūdza, jo uzskatīja manu balsi par vispiemērotāko šīm kompozīcijām. Ja nākamreiz papus atkal aicinās, tad es neatteikšu.
Artūrs Skrastiņš
– Rēzija ir ļoti emocionāla būtne, un tas šajās dziesmās ir pats galvenais – atrast emocionālo stīgu un pārraidīt to klausītājiem. Rēzijai šīs prasmes jau ir gēnos.
Oskars Tutiņš
– Imanta Kalniņa mūzikas savdabība slēpjas harmonijās. Profesionāli vērtētāji par šo ierakstu uzreiz teica, ka ir jūtamas Kalniņa harmonijas, atkal Kalniņa ar labo roku kreiso ausi, bet tā, kā tikai viņš to saprot.
Kādu ceļu iecerējis braukt «Autobuss debesīs»?
– Mūs grandioziem plāniem iedvesmo Imanta Kalniņa fantastiskā mūzika. Bet kur tad pašlaik klausās mūziku? Koncertu notiek ļoti maz. Klubos ir dejošana, ālēšanās, lēkāšana, bet Imanta Kalniņa mūzika nav tam.
Savukārt ārpus Rīgas, laukos, lielu daļu kultūras nomākusi subkultūra. Atnāk divi vīreļi, viens ar tā saucamo «čivčidrilku», otrs ar ģitārīti, un tad viņi sniedz mākslu. Un klausītāji paši nezina, ko prasīt. Kad atbrauc grupa, septiņi mūziķi, un ir dzīvais koncerts, tad cilvēki nespēj noticēt, baidās pieņemt. Pašlaik latviskā gaume aiziet pārāk daudz šlāgerī. Man nav nekas pret Koļu ar ūsiņām, Inesi, «Favorītu», tomēr es to negribētu saukt par mūziku.
Mēs tomēr turpināsim spēlēt Kalniņa mūziku. Komponistam ir daudz no aizmirstības izceļamu dziesmu, un viņš ļāvis mums ar tām strādāt. Noteikti pacelsim gaismā ciklu «Autobuss debesīs», piedāvāsim klausītājiem «Lilioma» dziesmas. Imanta Kalniņa mūzika ir vitamīns, kas ir nepieciešams latviešu mentalitātei.
