Inflācijas pieaugumu Latvijā nākamgad vairāk varētu ietekmēt administratīvo cenu paaugstināšanās, bet psiholoģiskajiem faktoriem jeb «inflācijas gaidām» šajos procesos būs mazāka loma, uzskata «Hansabankas» vecākā analītiķe Liene Kūle.
Inflācijas pieaugumu Latvijā nākamgad vairāk varētu ietekmēt administratīvo cenu paaugstināšanās, bet psiholoģiskajiem faktoriem jeb “inflācijas gaidām” šajos procesos būs mazāka loma, uzskata “Hansabankas” vecākā analītiķe Liene Kūle. Lai arī nākamgad tiek gaidīts ievērojams degvielas, pārtikas preču un citu produktu cenu kāpums, tomēr inflācija nebūs tik liela kā šogad. Speciāliste atzina, ka arī “inflācijas gaidas” ietekmē cenu līmeni, ko varēja redzēt jau šī gada maijā, kad cilvēki centās veidot konkrētu preču uzkrājumus.
L. Kūle uzsvēra, ka var piekrist Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča viedoklim, ka “zāles” pret inflāciju un tās gaidām varētu būt sabalansēts budžets ar mazāku deficītu. LB prognozē, ka nākamgad vidējā inflācija varētu būt no 4,5 līdz 5%. Šogad oktobrī inflācija Latvijā sasniedza 7,2%, kas joprojām ir visaugstākais rādītājs ES valstīs.
