Sabiedrībā, kas balstās uz informāciju, šāda īpašuma zādzības ir it kā nesāpīgas, bet vēl lielākus zaudējumus nesošas nekā seifa aplaupīšana.
Sabiedrībā, kas balstās uz informāciju, šāda īpašuma zādzības ir it kā nesāpīgas, bet vēl lielākus zaudējumus nesošas nekā seifa aplaupīšana.
Intelektuālais īpašums ir cilvēka prāta radīts izgudrojums, mākslas darbs, preču zīme vai dizainparaugs, kas varētu tikt izmantots dažādās cilvēka darbības jomās.
Intelektuālo īpašumu veido:
l rūpnieciskais īpašums, kas ietver izgudrojumus un dizainu, reģistrētas preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas un komercnoslēpumus;
l autortiesības – mākslas darbi (piemēram, literāri sacerējumi, filmas, muzikāli darbi, fotogrāfiskie darbi un citi), datorprogrammas un datu bāzes.
Eiropas Savienībā (ES) nav vienotas institūcijas, kas centralizēti nodarbotos ar autortiesību aizsardzību, tādas nav arī katrā valstī. ES ir izstrādātas direktīvas, kas paredz aizliegumu bez autoratlīdzības izmantot autora radīto darbu. Latvijā šīs direktīvas ir iestrādātas 2000. gadā pieņemtā Autortiesību likumā.
Intelektuālo pirātismu ES dalībvalstīs apkaro muita, policija un tiesa, bet autortiesības aizsargā autoru tiesību kolektīvās aizsardzības organizācijas, Latvijā tādas ir AKKA/LAA, LAMPA, LaIPA un citas.
Pirātisma līmenis attiecībā uz audio un video ierakstiem 2001. gadā veidoja apmēram pusi no visiem Latvijā pieejamiem ierakstiem, tajā pašā laikā vidēji visās ES valstīs pirātisma apjoms ir apmēram desmit procentu.
Latvijā no visām pieejamām datorprogrammām 2001. gadā 77 procenti bija pirātiskās, taču 2002. gadā nelicencēto programmu skaits krities līdz 59 procentiem. 2000. gadā Eiropā datorpirātisma rādītājs bija 34 procenti, programmatūras industrijai radot vairāk nekā divus miljardus latu lielus zaudējumus.
