Jelgavas pils ziemeļu fasādes teritorijas arheoloģiskā izpēte turpinās no 16. jūlija. Ekspedīciju vada Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks vēstures zinātņu doktors Guntis Zemītis.
Jelgavas pils ziemeļu fasādes teritorijas arheoloģiskā izpēte turpinās no 16. jūlija.
Ekspedīciju vada Latvijas Universitātes (LU) Vēstures institūta pētnieks vēstures zinātņu doktors Guntis Zemītis.
Neparasti čuguna delfīni
Pirms diviem gadiem, veicot remontdarbus Jelgavas pils teritorijā, tika atrastas unikālas liecības par iepriekšējo pili, kas šajā vietā atradusies 17. gadsimta pēdējā ceturksnī Kurzemes hercogu Ketleru dinastijas laikā. Patiesībā arhitekta Rastrelli projektētā Jelgavas pils ir trešā, kas uzcelta divu iepriekšējo vietā.
Tolaik tika atrakti arī 17. gadsimta pils pagrabi. Lai nodrošinātu to saglabāšanu, pagrabi pārklāti ar betona segumu.
Nejauši atradumi – čugunā kalti iespaidīga izmēra stilizēti delfīni un ziedu ornamentiem rotātas čuguna kolonnas – pētniekiem ļāva nostiprināt pārliecību par 17. gadsimta pils sākotnējo veidolu. Ketleru rezidence Jelgavā ir bijusi manierisma stila celtne, kuras dekoratīvajai apdarei grūti atrast analogus. Jelgavas pils muzeja vadītāja Ginta Linīte teic, ka 17. gadsimta pils portālu rotājošie čuguna lējumi ir liels retums.
Jauni būvvēstures fakti
Arheoloģisko izrakumu vietā 9. augustā «Bauskas Dzīvi» gaidīja Guntis Zemītis, viņa kolēģis no Latvijas Kara muzeja Andris Zeļenkovs un Valdis Āboliņš. Ekspedīcijas norisi komentē Guntis Zemītis: «Arheoloģiskā izpēte turpināsies līdz 15. augustam. Vispirms tika izstrādāts projekts, kas guva Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Teritorijas pētījumiem fonds piešķīra Ls 1000. Ekspedīcijas dalībnieki galvenokārt ir Lauksaimniecības universitātes studenti.
Arheologu galvenais uzdevums ir 17. gadsimta pils būvvēstures izpēte. Izrakumi notiek teritorijā, kas atrodas pirms dažiem gadiem atrasto pils pagrabu tuvumā. Var pārliecināties, ka Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa monogrāfijā «Jelgavas pils» atspoguļotā celtnes vēsture «no ugunsgrēka līdz ugunsgrēkam» pilnīgi atbilst realitātei.
Ketleru pils vairākkārt ir degusi, bet 1737. gadā hercogs Ernsts Johans Bīrons to pavēlējis uzspridzināt. Kāpēc? Pils gluži vienkārši bija neapdzīvota un panīkusi. Vajadzēja atbrīvot būvlaukumu no graustiem, jo Rastrelli jaunās pils projekts jau bija izstrādāts. Neticami īsā laikā – līdz 1740. gadam – celtne, kādu to redzam pašlaik, bija gatava.»
Senlietas nodos restaurācijā
Objekta būvvēstures pētījumu procesā atrasts daudz senlietu. Notīrītas, sašķirotas un rūpīgi iesaiņotas, tās pagaidām glabājas Jelgavas pils vēstures muzejā. Arheologs Guntis Zemītis stāsta, ka atradumus paredzēts nodot LU Vēstures institūta restaurācijas laboratorijā. Pēc atjaunošanas senlietas papildinās pils vēstures muzeja pastāvīgo ekspozīciju.
Lauksaimniecības universitātes direktora vietnieku pils ekspluatācijā Valdi Āboliņu visvairāk sajūsmina bronzas adata, ko Guntim Zemītim izdevies atrast izrakumu laukumā: «Adata «siena kaudzē» – lūk, tas ir profesionāļa veikums! Man ir milzīgs gandarījums, ka šovasar Jelgavas pilī pirmoreiz sākts nopietni pētīt vēstures mantojumu. Diletanti šajā nozarē nedrīkst darboties.»
Konsultē Rundāles speciālisti
Pils muzeja vadītāja Ginta Linīte piebilst, ka visi svarīgie darbi allaž tiek saskaņoti ar Rundāles pils muzeja vadību. Imants, Lauma un Ieva Lancmaņi ir jelgavnieku galvenie konsultanti. Ginta teic, ka pašlaik tiek meklēti atbilstošākie varianti pils fasādes krāsojuma atjaunošanai.
Objekta saimniekus konsultē Rundāles pils muzeja speciāliste Lauma Lancmane. Viņa 10. augustā kārtējo reizi bija ieradusies Jelgavas pilī, lai apspriestu piedāvātos variantus. Savukārt arheologs Guntis Zemītis atzīst, ka Imanta Lancmaņa monogrāfija «Jelgavas pils» kļuvusi par rokasgrāmatu ikvienam vēsturniekam, kurš nolēmis iedziļināties Jelgavas pils izpētes procesā.
