Stradiņa slimnīcas teritorijā joprojām ir vairākas būves, ko saucam par barakām.
Stradiņa slimnīcas teritorijā joprojām ir vairākas būves, ko saucam par barakām. Staigājot redzu, ka pie vienām durvīm izlikta informācija: «Profesore tāda un tāda pieņem tad un tad…» Šausmīga paskata netīrs grausts, kurā pacientus konsultēt pelnījusi Latvijas valstī dzīvojoša un augstu izglītību un pieredzi guvusi profesore. Arī Latvijas valstī dzīvojoši un tās labā strādājuši vai joprojām strādājoši slimnieki nav neko labāku pelnījuši kā baraku…
Tās pašas lielās un vadošās slimnīcas tualeti atradu sev par nelaimi, jo kaut ko tik smirdīgu, netīru, mūžību neremontētu atceros redzējusi vien dziļajā sociālismā stacijās un autoostās. Tādu telpu mūsdienās tiešām vairs nekur citur nav… Tas bija tik ļoti pazemojoši un manu cieņu aizskaroši. Pēc tam bija jāskrien ārā drēbes izvēdināt, jo pie dakteres nevēlējos doties, pēc atejas smirdēdama.
Šoreiz negribētu rakstīt, ka pie visa vainīga valsts un naudas trūkums. Īstenībā vainīgi esam mēs ikviens. Par to domāt mani mudināja kāds seminārs un komunikāciju zinātnes speciālista Sergeja Kruka izteiktās atziņas. Ja rietumvalstīs (tā sauktās stabilās un vecās demokrātijas zemēs) rodas problēmas, kādas nebūšanas, iedzīvotāji tās raduši arī skaļi nosaukt, organizē protesta kampaņas, pasākumus. Izrāda pilsonisko nostāju. Pie mums – noklusējam vai mazliet azotē paraudam un pagaužamies.
Ja kādā Skandināvijas pilsētiņā draudētu ienākt, piemēram, divi svešzemju lielveikali, kas varētu sagraut vietējo sīkuzņēmēju biznesu, līdz ar to pasliktinot finansiālo dzīvi arī šo uzņēmēju ģimenēm, pilsētiņa ar dažām sūdzībām vien neaprobežotos. Nesen kāds avīzes lasītājs sarunā man teica – mazo veikaliņu īpašniekiem patiesībā vajag rīkot akcijas, piemēram, «Šodien neiepērcieties lielveikalos!». Tā būs pilsoniskā iniciatīva, pilsoniskas sabiedrības kontroles funkcija, kas ir demokrātijas pamats.
Vairākas māmiņas ir sašutumā par žurnāla «S» saturu, kas nelabvēlīgi ietekmējot pusaudžu nenobriedušos prātus. Rietumvalstīs pie šāda žurnāla redakcijas stāvētu vecāku pikets. Žurnāla izdevējiem vajadzētu sākt vērtēt un kaut ko arī mainīt.
Esmu novērojusi, ka nepamatoti nicīga ir attieksme pret dažādām protesta izpausmēm. Bet, vai, piemēram, medmāsu streiks un tā prasības pelnīja atturīgumu un pat nievas?
Priecājos, ka pilsoniskās aktivitātes iezīmes tomēr parādās arī mūsu jaunās demokrātijas zemē aizvien biežāk. Tiesa gan, ne kontroles ziņā, tās vēl trūkst, vairāk – neformālas palīdzības sniegšanā citiem. Prieks par iniciatīvu ziedošanā ļaudīm, kurus piemeklējušas nelaimes. Atsaucība ir arī «Bauskas Dzīves» rīkotajai labdarības akcijai, tā vien gribas minēt rūķīti, kurš atgādājis Ziemsvētku dāvanām daudz medus burciņu.
Demokrātiskā sabiedrībā nevienā zemē cilvēki visu negaida tikai no valsts, tā bija vien Padomju Savienībā, kas devās gājienā uz komunismu. Citviet cilvēks pats uzņemas iniciatīvu, jā, arī iniciatīvu, kontrolējot pašvaldību un valsts aparāta darbu.
