Noskatoties 21. janvārī jauno raidījumu «www. Vērtības. Viedokļi. Vērtējumi.» valsts televīzijas 1. kanālā, gribas izteikt arī savu viedokli par diskusijā skarto tēmu – Latvijas dekolonizāciju.
Noskatoties 21. janvārī jauno raidījumu «www. Vērtības. Viedokļi. Vērtējumi.» valsts televīzijas 1. kanālā, gribas izteikt arī savu viedokli par diskusijā skarto tēmu – Latvijas dekolonizāciju. Cerības uz to, ka arī mans viedoklis – vismaz «kastrētā» veidā un ar redakcijas komentāru – būs publicēts, man radās tad, kad «Bauskas Dzīve» iedrošinājās atspoguļot kāda karavīra Žilinska viedokli, kurš varēja nepatikt daudziem latviešiem (nerunājot par valsts oficiālo aprindu pārstāvjiem) un izraisīja diskusijas starp lasītājiem. Tad sapratu, ka vismaz jaunajā gadsimtā vietējam laikrakstam parādījusies drosme publicēt arī «atšķirīgus» uzskatus.
Raidījumā Līga Muzikante apgalvoja, ka krievu klātbūtne Latvijā degradē latviešu kultūru. Pirmkārt, piekrītu raidījuma vadītājam – latvietim –, kurš deva padomu: neietekmēties pašam no tā. Tas ir, ja tu tiešām uzskati, ka citi tevi ietekmē, tad esi tik stiprs un «neietekmējies» pats! Bet tur ir tā lieta! Viss atkarīgs no tā, kā tieši tu personīgi uztver šo procesu – divu (vai vairāku) kultūru mijiedarbību. Vai nu kā «mazās» kultūras pazudināšanu «lielajā» un «lielākās» kultūras piesātināšanos uz «mazākās» rēķina? Vai kā abu vienlīdzīgo (jo nav, manuprāt, ne mazas, ne lielas kultūras – tās dižums nav atkarīgs no tautas pārstāvju skaita) kultūru bagātināšanos, jo uzvarētāji ir abi – gan latvieši, gan krievi. Cienot un godinot savas tautas tradīcijas un kultūru, manuprāt, patiešām kulturāls un inteliģents cilvēks cienīs, respektēs un smelsies gudrības un pieredzi no cittautiešu dzīvesziņas.
Vai tad arī man, domājot L. Muzikantes stilā, uzskatīt sevi par krievu, kuru ir degradējusi latviešu kultūra? Aizbraucot ārpus Latvijas, manā dzimtajā krievu valodā ir pamanāms «baltiešu akcents». Vai tāpēc, ka ar savu bērnu es pirmos viņa dzīves septiņus astoņus gadus sarunājos tikai viņa mātes dzimtajā valodā – latviešu (kura man pašam ir svešvaloda, ko apguvu tikai pēc vidusskolas beigšanas)? Vai tāpēc, ka Bauskā, ieejot veikalā, es automātiski lietoju valsts valodu un tikai pēc pāris gadiem, piemēram, uzzinu, ka šai pārdevējai ir tāda pati dzimtā valoda kā man un es ar viņu varu sarunāties krieviski? Varbūt tāpēc, ka Bauskā preses izdevumus publiskās pieejamības vietā esmu spiests lasīt latviešu valodā, jo krievu laikrakstu tur gluži vienkārši nav.
Nē, Līga! Es sevi uzskatu par cilvēku – cittautieti –, kurš ir pilnībā integrējies ja ne latviešu kultūrā, tad vismaz Latvijas sabiedrībā. Apgūstot trīs valodas, kļuvu garīgi bagātāks, un saskare dzīves gaitā ar citām kultūrām vēl vairāk pilnveidoja mani.
Valsts pilnīga izolācija un atsvešināšanās no apkārtējās pasaules var atnest tikai to, ko mums labi parādīja kaut vai Albānijas (vēl pirms 15 – 20 gadiem) vēstures piemērs. Vai tādu vēlas redzēt Latviju nākotnē L. Muzikante un viņas ideoloģijas piekritēji?
Var vēl bezgalīgi daudz diskutēt, piemēram, par to, cik tad lielā mērā amerikāņu kultūra (precīzāk, antikultūra) ir degradējusi latviešu tautu. Kas strādās apkalpojošā sfērā un tirdzniecībā, kas spēlēs futbolu un hokeju, kad visi nelatvieši pametīs Latviju? Var spriest par to, vai latvieši, kuri dzīvo ārpus Latvijas, arī jāsauc par valsts nodevējiem utt. Bet lasītājiem sākumā pietiks arī ar šo.
Ar cieņu pret jauno «Bauskas Dzīvi», V. A. Bauskā
