Neliela grupiņa Bauskas rajona pārstāvju 6. decembrī iesaistījās Latvijas Inteliģences apvienības 50. konferencē, kas notika Jelgavā.
Neliela grupiņa Bauskas rajona pārstāvju 6. decembrī iesaistījās Latvijas Inteliģences apvienības (LIA) 50. konferencē, kas notika Jelgavā.
Programma bija formulēta šādi – «Latvija Eiropā, Eiropa Latvijā. Divdesmit pirmā gadsimta izaicinājumi Latvijas laukiem».
Plašs tēmu loks
Tā bija laba iespēja vērtēt situāciju Latvijas laukos, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā, uzskata Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka. «Manuprāt, tika skarts plašs tēmu loks – izglītība, lauksaimniecība, mežkopība un kokapstrāde, vēl citas jomas. Daudz esmu domājusi par lauku cilvēku, viņa vietu tautsaimniecībā un sabiedriskās norisēs. Arī par to bija runa. Konferencē tika pieminētas dažādas problēmsituācijas. Vērtīgi, ka to darīja zinātnieki un ļaudis, kuru ikdiena aizrit laukos. Tā varam iegūt virzības kopsakarības, jo zinātnei jābūt saistītai ar ražošanu un dzīvi,» tā domā E. Maisaka.
Dzīve atvērtā pasaulē
Latvijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, runājot par lauku attīstību, uzsvēra, ka nekādi nav pieļaujama lauksaimniecības produkcijas ražošanas samazināšana. Arī tādēļ, ka tā nav pilnīgi neatkarīga nozare, jo pastāv saistībā ar citām jomām kā izejvielu ražotāja, vistiešāk – ar pārtikas rūpniecību. Ierobežojot pirmo, cietīs arī otrā un vēl citas jomas. «Man nav pieņemama doma, ka laukus mēs varam apmežot,» sacīja R. Karnīte.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, raksturojot gaidāmās pārmaiņas lauksaimniecībā, sacīja, ka būs jāsāk dzīve atvērtā pasaulē un jāiesaistās globalizācijas procesos.
Jāformulē specifika
Latvijas Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss uzskata: «Latvijā nav iespējams definēt, kāda ir vidēja zemnieku saimniecība.» Viņaprāt, situācija salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un kandidātvalstīm ir īpaši kontrastaina. Mūsu lauksaimniecība pastāvēs arī ES, bet tā pārveidosies. Pārmaiņu procesā nepieciešams valsts atbalsts, lai ārpus Rīgas un tās apkārtnes attīstītu arī rūpniecisko ražošanu.
Latvijas Inteliģences apvienības 50. konferencē organizācijas valde izplatīja aicinājumu pasākuma dalībniekiem iekļauties aktīvā darbībā un veidot pamatus Zemgales inteliģences apvienībai. Tās uzdevums būtu aktivizēt novada zinātniekus un pasniedzējus, skolu vadītājus un pedagogus, mediķus, uzņēmējus, pašvaldību darbiniekus un citus interesentus. Reģionālā apvienība veicinātu izglītības un uzņēmējdarbības attīstību, diskutētu par lauku un mazpilsētu problēmām, analizētu iedzīvotāju labos ieguvumus un likstas. Svarīgi formulēt Zemgales novada specifiku un tā vietu Latvijas attīstībā.
Konferencē piedalījās arī Saulaines profesionālās vidusskolas direktors Jānis Beķeris. Viņaprāt, inteliģences apvienības darbs novadā būtu mērķtiecīgāks. Dažādu jomu darbinieki tiekoties un diskutējot varētu gūt vairāk skaidrības par attīstības variantiem. Pašlaik, piemēram, nav zināms, kāda būs profesionālās vidusskolas vieta vienotā izglītības sistēmā, kā tās darbību ietekmēs administratīvi teritoriālā reforma.