Šķiet, nav cilvēka, kuram negaršotu strīpainais milzenis, kas, izrādās, nāk no Kalahari tuksneša Āfrikā. Tas lieliski veldzē slāpes karstā vasarā un palīdz arī pret dažādām veselības kaitēm. Nu sulīgo siltzemju gardumu pamanījušies izaudzēt arī pie mums, Latvijā.
Arbūzs ir gan auglis, gan dārzenis – tas ir radinieks gurķiem un ķirbjiem, tam ir salda garša kā visiem augļiem.
Arbūza sastāvā ir 92% ūdens.
Pirmā arbūzu raža tika novākta Ēģiptē pirms 5000 gadiem.
Senie ēģiptieši lika arbūzus blakus saviem faraoniem to kapavietās, lai nodrošinātu gardas maltītes arī aizsaulē.
No Ēģiptes tālāk izplatība notika Vidusjūras virzienā, kur tos nogādāja tirgotāju kuģi. 10. gadsimtā arbūzs nonāca arī līdz Ķīnai, kas pašlaik ir lielākā audzētāja pasaules mērogā. Pēc trim gadsimtiem arbūzi ar mauru palīdzību beidzot sasniedza arī Eiropu.
Pavārgrāmatā arbūzs pirmo reizi ir pieminēts 1776. gadā, piedāvājot gatavot marinētas arbūzu mizas.
Krievijā arbūzus līdz pat 17. gadsimta otrajai pusei ieveda no ārzemēm. Tos reti ēda svaigus, biežāk gatavoja savādu gardumu – arbūzu sagrieza ļoti plānās šķēlītēs un uz diennakti lika dzeramās sodas šķīdumā, bet pēc tam no tiem vārīja sīrupu ar pipariem un garšvielām.
Pasaulē tiek audzētas 1200 dažādas arbūzu šķirnes. Arbūzi mēdz būt bez sēkliņām, kā arī dažādās krāsās – dzelteni, rozā un sarkani.
Japāņu lauksaimnieki jau 40 gadus audzē arbūzus četrstūra veidā, dēstot speciālās kastēs. Šādas ogas cena ir aptuveni 90 eiro. Izrādās, ka sākotnējā ideja šādu arbūzu audzēšanai bija fakts, ka tos būs vieglāk un ērtāk uzglabāt ledusskapī. Tāpat tiek audzēti arbūzi sirds un piramīdu formā, kā arī cilvēka sejas veidolā.
Arbūzu mūsdienās audzē 96 pasaules valstīs.
Ginesa rekordu grāmatā smagākais jebkad izaudzētais arbūzs ir reģistrēts 2005. gadā Arkanzasā. To izaudzēja fermeris Loids Braits, un šis strīpainais milzenis svēra 121,93 kg.
Ēdamas ir visas arbūza daļas, pat miza un sēkliņas.
No arbūziem var gatavot sukādes un vārīt medu.
Arbūzs palīdz mazināt iekaisumu un cīnīties pret astmu, aterosklerozi, diabētu, aizcietējumiem, augstu asinsspiedienu, pat vēzi un artrītu.
Arbūza sulu var izmantot arī sejas maskai, kas palīdzēs uzlabot ādas stāvokli, dziedēt pinnes un nomierināt ādu, ja tā apdegusi saulē.
Zinātnieki uzskata, ka arbūzs vīriešiem ir dabiska «viagra».
Ķīnā un Japānā arbūzs ir ļoti populārs ciemakukulis.
