Pavisam drīz šī gada kalendāru nomainīs nākamā gada mēnešu, nedēļu un dienu skaitītājs. Vai zināt, ka laika skaitīšanas sistēma laika gaitā mainījusies un dažādās pasaules malās mēdz atšķirties?
Vārds «kalendārs» («calendarium») burtiskā tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ‘parādu grāmata’. Senajā Romā bija pieņemts parādus atdot mēneša pirmajās dienās jeb kalendās. Savukārt grieķiem kalendu nebija, tāpēc par parādu nemaksātājiem grieķi mēdza ironizēt, ka tie savus parādus atdos grieķu kalendās jeb, citiem vārdiem sakot, sazin kad.
Senie ēģiptieši ievēroja, ka labākais laiks labības sēšanai ir laiks pēc Nīlas ikgadējās iziešanas no krastiem, kas notika ik pēc 12 mēnešiem. Viņi arī pamanīja, ka katru gadu apmēram vienā laikā pirms saullēkta debesjumā parādās spoža zvaigzne (Sīriuss). Saskaitot dienas starp šīm parādībām, izrādījās, ka to ir 365. Tas notika pirms apmēram 6000 gadiem. Ēģiptieši sadalīja gadu 12 mēnešos – katrā pa 30 dienām, gada beigās pievienojot piecas atlikušās. Tādā veidā radās pirmais kalendārs.
365,25 – tik dienu nepieciešams, lai Zeme pilnībā apriņķotu Saulei. Kad «liekā» diennakts ceturtdaļa sāka traucēt atskaites sistēmu, Romas imperators Jūlijs Cēzars pavēlēja uzskatīt, ka 46. gads pirms mūsu ēras sastāvēs no
445 dienām (lai piedzītu ilgākā laika posmā iekrājušās dienas), bet katram nākamajam gadam jāsastāv no 365 dienām, izņemot katru ceturto, kas būs garais gads un sastāvēs no 366 dienām.
Ar laiku cilvēki aptvēra, ka reliģiskie svētki, piemēram, Lieldienas, nesakrīt pa dienām katrā nākamajā gadā. Atkal bija pievienojušās pārāk daudz «lieko» dienu. Tāpēc 1582. gadā Romas pāvests Gregors XIII izdeva pavēli, ka šis gads būs īsāks par desmit dienām, bet nākotnē katrs garais gads, kas būs konkrētā gadsimta pēdējais gads, tikai tādā gadījumā būs garais, ja tas dalīsies ar 400. Tieši šī iemesla dēļ 1700., 1800. un 1900. gadi nebija garie, bet 2000. bija.
Mūsdienu pasaulē pastāv vēl citas laika skaitīšanas sistēmas: musulmaņu, izraēliešu, ķīniešu, indiešu un budisma kalendāri.
Ir pieņemts, ka jauna diena sākas pusnaktī. Taču tūkstošiem gadu astronomi skaitīja dienu no pusdienlaika līdz pusdienlaikam. Ar saullēktu diena sākās babiloniešiem, ebrejiem un grieķiem.
Lai gan gada mēnešos ir atšķirīgs dienu skaits, kopējais to skaits piecos secīgos mēnešos, kas neietver februāri, vienmēr ir 153. Piemēram, augusts (31) + septembris (30) + oktobris (31) + novembris (30) + decembris (31) =153 dienas.
Ja mēnesis sākas ar svētdienu, tad 13. datums būs piektdienā.
