Teju 100 gadi pagājuši, kopš Edvīns Habls 1925. gada 1. janvārī paziņoja, ka ir atklājis citas galaktikas ārpus Piena Ceļa. Palūkosim, ko varam uzzināt par Saules sistēmas planētām!
Zeme ir vienīgā planēta, kas nav nosaukta dievu vārdā. Pārējām septiņām planētām Saules sistēmā ir piešķirti romiešu dievu un dieviešu vārdi.
Ja visas planētas, izņemot Jupiteru, saliktu kopā, tad to kopējais lielums būtu mazāks nekā Jupiteram.
Mēs visi kopā ar savu Zemi izplatījumā lidojam ar ātrumu 530 kilometri sekundē.
Kosmisko putekļu dēļ Zeme katru dienu kļūst par 100 tonnām smagāka.
Tikai 55% amerikāņu zina, ka Saule ir zvaigzne.
Visiem Zemes kontinentiem ziemeļu daļa ir platāka nekā dienvidu daļa, un neviens nezina, kāpēc.
Tumšā naktī vienlaikus pie debess ar neapbruņotu aci var redzēt aptuveni 2400 zvaigžņu, bet pavisam – gandrīz 6000.
Lai gan Merkurs atrodas vistuvāk Saulei, uz tā ir sastopams ledus.
Venera ir vienīgā planēta, kas riņķo pa pulksteņa virzienu. Ja Zeme grieztos pretējā virzienā, tad Zemes gada ilgums būtu par divām dienām mazāks.
Paiet 243 Zemes dienas, līdz Venēra vienu reizi apgriežas ap savu asi.
Vasara uz Urāna ilgt 21 gadu. Urāns apkārt Saulei apriņķo 84 gadu laikā, un afēlija stāvoklī (tālākā vieta uz orbītas no Saules) tas atrodas 21 gadu.
Merkuram un Venerai nav pavadoņu, kaut gan citām Saules sistēmas planētām to ir vairāki desmiti. Piemēram, Saturnam vairāk par 60 pavadoņiem. Zinātniekiem nav izskaidrojuma šim faktam.
Temperatūra uz Saules virsmas ir aptuveni +5400˚C, bet centrā sasniedz 14 miljonus grādu. Savukārt Merkura garajās naktīs temperatūra uz tā samazinās līdz pat -180 °C grādiem.
Tās vētras, kas notiek uz Zemes, nav iespējams salīdzināt ar vētrām uz Neptūna. Uz šīs planētas vējš pūš ar ātrumu
1770 km/h – tāds ātrums ir lielāks par skaņas ātrumu uz Zemes.
Komētas aste vienmēr ir vērsta prom no Saules.
Ja uz Sauli varētu aizbraukt ar mašīnu, tas aizņemtu vairāk nekā 150 gadu.
Jau kopš 1980. gada «Mēness vēstniecība» («Lunar Embassy Commission») aktīvi izpārdod īpašumus uz Mēness.
Uz Mēness atrodas divas golfa bumbiņas, ko tur uzsita Alans Šepards 1971. gada 6. februārī, pirms devās prom no Mēness «Apollo 14» misijas laikā.
