Par to, vai šis ir sēnēm bagāts gads, domas dalās. Vieni virtuālajā vidē lielās ar beku pilniem groziem, citi pa mežu nostaigā vairākas stundas, neatrodot nevienu pieliekšanās vērtu sēni. Vai zinājāt, ka Latvijas mežos aug ap 500 sēņu sugu? No tām uzturā gan lietojama vien piektā daļa.
Zinātnieki uzskata, ka sēnes ir visdaudzveidīgākais augs uz mūsu planētas. To ir tik daudz, ka uz katru augu sugu ir sešas sēņu sugas jeb apmēram divi miljoni sugu. Izpētīti gan ir tikai 100 tūkstoši sēņu sugu.
Sēnes satur daudz vērtīgu minerālvielu un mikroelementu: cinku, varu, fosforu, kāliju un jodu.
Sēņu cepurīte uzturvielu ziņā ir daudz vērtīgāka par kātu.
Gailenes uzturā izmantoja jau Senās Romas impērijas laikā. Francijā 17. gadsimtā tās tika uzskatītas par delikatesi, tāpēc ilgu laiku bija atrodamas tikai uz aristokrātu galda.
Normandieši uzskatīja, ka gailenes veicina seksuālo iekāri, tādēļ tās bija neatņemama līgavaiņa kāzu maltītes sastāvdaļa.
Nigērijā no gailenēm ražo sejas un ķermeņa kopšanas kosmētiku.
Viena no savdabīgākajām sēnēm ir asiņainais zobs («Hydnellum Peckii») – indīga sēne, kas izskatās kā apšļakstīta ar asinīm. Šķidrums, ko sēne ražo pati, visbiežāk sastopams tieši sarkans, bet var būt arī rozā, dzeltens, oranžs vai bēšs.
Par dārgākajām sēnēm uzskata baltās trifeles, kas nāk no Pjemontas apgabala Itālijas ziemeļrietumos. Cena – apmēram 1500 ASV dolāru kilogramā.
Dižsardzenes jeb saulsardzenes ir augumā visiespaidīgākās ēdamās sēnes: lielā dižsardzene var diametrā sasniegt pat 30 centimetrus, bet augstumā – 35 centimetrus; sarkstošā dižsardzene ir divreiz mazāka. Abas ir uzreiz cepamas, iepriekš nokasot zvīņas. Lielo dižsardzeni var ēst pat neceptu uz sviestmaizes, uzkaisot sāli, piparus.
Krievijas mežos var atrast sēni ar nosaukumu «Jautrulis», kas iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā visātrāk augošā sēne. Katru divu minūšu laikā tā pieaug par centimetru.
1940. gadā farmakologs Aleksandrs Flemings no rauga sēnēm izdalīja penicilīnu, atklājot antibiotiku laikmetu. Ārstnieciskās īpašības ir arī šampinjoniem, violetajiem vilnīšiem, pļavu bekai.
Vismaz 144 sugu sēnes satur psihoaktīvu vielu, kas var izraisīt halucinācijas. Šamaņi tās izmantoja rituālos, lai ieietu transā, savukārt vikingi – lai dotu sev drosmi un izturību.
