Piektdien, 22. septembrī, plkst. 23.02 sākas astronomiskais rudens.
Saules diska centrs šopiektdien šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras Ziemeļu puslodes uz Dienvidu puslodi. To sauc par rudens ekvinokciju. Šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma. Rudens ekvinokcija parasti iekrīt 22. vai
23. septembrī, izņēmums bijis 1931. gads, kad tā sanāca 24. septembrī.
Miķeļi
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Pēc vecā kalendāra šos svētkus svinēja aptuveni rudens saulgriežu laikā (ap 21. – 23. septembri), kad nakts ilgums ir vienāds ar dienas ilgumu. Kalendārā tagad Miķelim vārdadiena ir 29. septembrī.
Citā malā
Austrālijā un Jaunzēlandē rudens sākas 1. martā un beidzas 31. maijā.
Novirzes
Kopš 1980. gada izmaiņas dabā, piemēram, krāsainās rudens lapas, visā Eiropā iestājas aizvien vēlāk. Lielbritānijā ozoliem lapas sāk krist nedēļu vēlāk nekā pirms 30 gadiem.
Sēnes
Viens no rudens simboliem Latvijā ir sēnes. Pie mums konstatētas apmēram 4100 sēņu sugu, no kurām apmēram 1100 ir cepurīšu sēnes. Sēnes satur vairāk par 90% ūdens, tāpēc ātri bojājas. Īpaši ātri bojājas sēnes, kas lasītas lietainā laikā.
Diena sarūk
Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk – katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.
Garāks mūžs
Rudenī dzimušiem bērniem ir lielākas izredzes nodzīvot līdz simt gadiem nekā visiem pārējiem. Par to pārliecinājušies Čikāgas universitātes zinātnieki, izpētot 1,5 tūkstošus simtgadnieku.
Seksualitāte
Dzimumhormons testosterons sievietēm un vīriešiem rudenī sasniedz maksimāli augstu līmeni.
Migrācija
Rudenī putni gatavojas ilgai migrācijai un to arī veic. Visgarāko ceļu, 17 tūkstošus kilometru, mēro jūras zīriņi. Masveidīgākā gājputnu rudens migrācija Latvijā parasti notiek septembrī un oktobrī.
Bez «Oskara»
Ir daudz filmu, kuru nosaukumā ir vārds «rudens», bet neviena no tām nav ieguvusi «Oskaru». Visi pārējie gadalaiki gan šo balvu ir «saņēmuši».
Mati izkrīt
Rudenī sievietēm izkrīt daudz vairāk matu nekā vasarā, jo organisms nolēmis atpūsties no «vasaras darba», kad matiem bija jāaizsargā galva no saules stariem. Matu šūnas organismā ir otras ātrāk augošās un jutīgākās pret dabas ietekmi un sezonālām pārmaiņām (aiz kaulu smadzeņu šūnām).
Lapas krāsojas
Kāpēc koku lapas pirms nokrišanas krāsojas? Botāniķi to skaidro ar dažādiem pigmentiem, kas atrodas koku lapās. Vasarā dominē zaļie pigmenti – hloroplasti, kas nodrošina fotosintēzi. Bet tie nav vienīgie, lapās atrodas arī citi pigmenti – hromoplasti, piemēram, ksantofils un karotīns (tas pats, kas burkānos), kas atstaro oranžo, dzelteno un sarkano gaismu. Rudenī pazeminās gaisa temperatūra, kļūst garākas naktis un īsākas dienas, līdz ar to samazinās fotosintēze un zaļie pigmenti noārdās, bet pārējie saglabājas ilgāk, tādēļ lapas iegūst šo pigmentu krāsu.
Krāsošanās sākums atkarīgs no gaisa temperatūras – jo agrāk pirmās salnas, jo agrāk sākas hlorofila sadalīšanās.
