Publikācija «Mazajam skolēnam ir sāpīgi» («Bauskas Dzīves» 12. marta numurā) vairākus laikraksta lasītājus ir mudinājusi iesaistīties diskusijā par skolēnu un pedagogu attiecībām.
Publikācija «Mazajam skolēnam ir sāpīgi» («Bauskas Dzīves» 12. marta numurā) vairākus laikraksta lasītājus ir mudinājusi iesaistīties diskusijā par skolēnu un pedagogu attiecībām.
Pagājušajā nedēļā redakcija saņēma vēl divas vēstules.
Min pozitīvu piemēru
Māmiņa Daina Skrīvere raksta: «Mana meita nekad nav sūdzējusies par savu skolotāju. Paretam viņa gan stāsta, ka skolotāju neapmierina neizpildīti mājas darbi vai skolēnu uzvedība, bet šie aizrādījumi ir pamatoti un neliecina par nesavaldību vai iejūtības trūkumu.
Pērn ar meitu notika nelaimes gadījums, un pirmo skolas dienu viņa bija spiesta sagaidīt slimnīcā Rīgā. Todien dziednīcā ieradās meitas klases audzinātāja un atveda klases biedru vēstulītes, uzmundrinot slimnieci. Liels paldies arī par klases bērnu vecāku materiālo atbalstu šajā situācijā. Tieši audzinātāja bija rosinājusi mammas un tētus iesaistīties palīdzības sniegšanā.
Gribu uzsvērt, ka bērni ir ļoti dažādi, arī viņu rīcība mēdz būt atšķirīga. Tomēr pusaudžu vecumā skolēni ir ļoti atkarīgi no vecākiem, un tas nosaka arī viņu uztveri un domāšanas veidu. Nepiekrītu vēstulē «Mazajam skolēnam ir sāpīgi» izteiktajam māmiņas viedoklim, ka skola ir vieta, kur bērniem draudzēties. Vai tad mēs, pieaugušie, uz darbu ejam tāpēc, lai draudzētos? Arī skolēnam izglītības iestāde ir darbavieta, kur viņam ir noteiktas tiesības un pienākumi.»
Vajadzīga konkurence
Pārdomas laikrakstam ir uzticējusi arī omīte, kura lūdz savu vārdu neminēt: «Laimīgi nopūtos, kad jaunākā meita beidza vietējo pamatskolu. Esmu izaudzinājusi trīs meitas un bijusi spiesta saskarties ar pedagogiem, kuri bērnus pazemo.»
Vēstules autore uzskata, ka skolu akreditācijas laikā izglītības inspektora vai direktora klātbūtnē visi kļūstot par paraugpedagogiem, bet ikdienā skolotāju attiecībās ar bērniem valdot neiecietība, rupjība un takta trūkums. Rakstītāja atceras epizodi, kad meitas klasē tikusi iztirzāta kādas skolnieces mājas dzīve. «Acīmredzot būsi bezdarbniece tāpat kā tava mamma,» – tāds bijis skolotājas komentārs.
Autore cenšas meklēt iemeslus pedagogu nepietiekamai kvalifikācijai saskarsmes psiholoģijā. Viņa secina: «Ja pie skolu durvīm stāvētu kandidātu rinda uz pedagoga vietu un direktori konkursā varētu izvēlēties labākos darbiniekus, tad izglītības iestādēs nebūtu nejaušu ienācēju, kuri tur atrodas vienīgi strādāšanas pēc.» Bērnu un skolotāju nesaskaņu gadījumos rakstītāja iesaka māmiņām vērsties pie izglītības iestādes direktora, lai problēmu nopietni apspriestu un kopīgi meklētu risinājumu.
Uzsver pašpārvalžu lomu
Bauskas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Astrīda Štāla piedāvā sarežģījumu novēršanas vairākus variantus. Vispirms bērnam vai vecākiem par situāciju vajadzētu informēt skolas pašpārvaldi, kas darbojas katrā izglītības iestādē. Pašpārvaldē ir ievēlēti vecāku, skolas administrācijas un audzēkņu pārstāvji. Turklāt skolu pašpārvalžu līderi jau vairākus gadus Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centrā apgūst dažādas iemaņas, arī saskarsmes psiholoģiju. Šajā mācību gadā nodarbības sistemātiski notiek arī vecākiem, kuri aktīvi piedalās pašpārvalžu darbā.
Konflikta risināšanā noteikti jāiesaista skolu sociālie pedagogi un psihologi. Astrīda Štāla piemetina, ka psihologa pilna slodze ir nodrošināta tikai lielākajās izglītības iestādēs, bet tas nenozīmē, ka mazās lauku skolās speciālista pakalpojumi nav pieejami. Vecākiem jānoskaidro, kurā dienā psihologam ir paredzēts konkrētas skolas apmeklējums.
Labākais palīgs – psihologs
Bērsteles pamatskolas psihologs Gatis Matulēvičs uzskata, ka anonimitātei ir gan priekšrocības, gan trūkumi: «Ir labi, ka laikrakstā sākusies domu apmaiņa par skolotāju un audzēkņu attiecību problēmām. Tā piesaista sabiedrības daļu, kas saskārusies ar līdzīgām situācijām. Taču rajons ir tik mazs, ka nav vērts slēpties – skolotāji un bērni ātri vien atpazīst aprakstītās situācijas. Problēma ir nosaukta, taču risinājuma trūkst, tāpēc jebkurus interešu konfliktus efektīvāk un ātrāk ir iespējams nokārtot ar skolu psihologu palīdzību.»
***
Uzziņai
Par skolēnu un pedagogu konfliktiem un citām aktuālām problēmām var ziņot rajona bērnu tiesību aizsardzības inspektorei Lailai Borkovskai, nosūtot elektroniskā pasta vēstuli, adrese: vai piezvanot pa tālruņiem 3924389, 6484906.
Informācija, kas nokļūst profesionāļu rīcībā, ir stingri konfidenciāla, tāpēc nav jāslēpjas aiz izdomātiem vārdiem un situācijas vispārināta izklāsta, bet gan jāmin konkrēti fakti.
