Esmu pirmās grupas invalīde un abonēju speciālo avīzi invalīdiem «Linva», bet ar īpašu interesi lasu jūsu un manu avīzīti «Bauskas Dzīve».
Esmu pirmās grupas invalīde un abonēju speciālo avīzi invalīdiem «Linva», bet ar īpašu interesi lasu jūsu un manu avīzīti «Bauskas Dzīve». Patīk ģimenes lappusīte. To cenšos izlasīt pirmo. «Linva» publicē materiālus vairāk par notikumiem Rīgā, citos novados, tāpēc par Bauskas rajonā notiekošo uzzinu, lasot «Bauskas Dzīvi».
Kaut arī esmu cilvēks pusmūža gados, daudz ko no pašlaik notiekošā nesaprotu. Ar ko atšķiras invalīds no pensionāra? Mūsu pagastā pensionāriem ir sarīkojumi, sagaidot Ziemassvētkus un Jauno gadu, bet invalīdiem nav. Es esmu invalīde kopš 1994. gada. Pirmos divus gadus pagasts mani vēl atcerējās, apsveica svētkos, bet nu ir aizmirsuši. Šeit esmu strādājusi vairāk nekā 30 gadu. Kad ir kāds nodoklis jāiekasē, tad gan vienmēr atceras un sameklē. Tādās reizēs paliek ļoti skumji.
MAIGA
Vecumnieku pagastā
Vēstuli komentē Vecumnieku pagasta sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Daina Caune: «Tas ir tiesa, īpaši pasākumi invalīdiem Vecumniekos gadu mijā netika organizēti. Žēl, bet mūsu ierobežotie līdzekļi neļauj īstenot visas labās ieceres. Bauskā invalīdi ir aktīvāki, vairāk turas kopā. Laukos apstākļi ir citādāki. Ja atsauktos kāds darbīgs, uzņēmīgs cilvēks, kurš vēlētos organizēt invalīdu dzīvi mūsu pagastā, es noteikti neliegtu padomu un palīdzību. Nākamajā gadu mijā noteikti atcerēsimies arī invalīdus.»
