Vasaras noslēguma plūdi, lietus, karsta saule, vējš un dažādi cilvēciski notikumi šogad dažādoja konkursa «Vecumnieku novada sakoptākais īpašums 2017» žūrijas ikdienu. Tomēr īpašumi ir novērtēti un rezultāti paziņoti svinīgā sarīkojumā.
Misas tautas namā 13. oktobrī pulcējās Vecumnieku novada domes pārstāvji, pagastu pārvalžu vadītāji, konkursa dalībnieki un skatītāji. Reizē ar uzvarētāju nosaukšanu klātesošie tika informēti arī par projektu konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi» paveikto.
Traucē lietavas
Konkursa dalībniekus šogad vērtēja Valdis Rusiņš, Diāna Ruģele, Laima Indriķe, Ieva Pankrate un Jānis Kovals. Vecumnieku novada priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals sarīkojumā nedaudz aprakstīja pieredzēto un pieminēja īpašus mirkļus.
Zemnieku saimniecībā (z/s) «Auseklīši» žūriju pārsteidzis ar auseklīšiem greznots traktors. Skaistkalnes tautas namā bija skatāma afišu un krūžu kolekcija. Gadījušās arī dažādas problēmas. Lietavās stipri pārplūdusi «Makšķernieku paradīze». Applūda arī atpūtas kompleksa «Saliņas» pļavas, tāpēc nevarēja piekļūt «Zaķīšu pirtiņai».
«Divas dienas braucām no rīta līdz vēlam vakaram. Pietiekami liels izaicinājums bija pagastu teritoriju apskate, pārvaldnieki vadāja pa īpašiem maršrutiem. Esmu pārliecināts, ka mums izdevās būt godīgiem,» pauda J. Kovals.
Spēks ģimenē
Katrs dalībnieks saņēma sertifikātu par piedalīšanos konkursā. Pēc tam J. Kovals nosauca uzvarētājus.
Lauku tūrisma un aktīva dzīvesveida nominācijā uzvarēja brīvdabas muzejs «Ausekļu dzirnavas» Bārbeles pagastā. Par sakoptāko kultūras norišu vietu atzina Vecumnieku tautas namu. Pagastu vidū laurus plūca Vecumnieki.
Vēl vienu nomināciju Vecumnieku pagasts ieguva lauksaimniecības īpašumu sarakstā – uzvarēja z/s «Bogdani». «Šāds pasākums ir vajadzīgs. Tas stimulē rūpēšanos par vidi, dažādu vietu sapošanu. Mums izdevās sakārtot saimniecību, radīt pārmaiņas, skatīties uz citu veikumu un pašiem pilnveidoties. Braucu uz semināriem – tur saklausīju dažādus domugraudus un ieraudzīju jaunas iespējas, kā paveikt ko īpašu. Kad viss sakārtots, arī pašam ir vieglāk un patīkamāk. Jāiet laikam līdzi. Man ir liela ģimene, un visi palīdz un atbalsta. Mūsu spēks ir ģimenē,» stāsta z/s «Bogdani» saimnieks Zigmunds Alekšūns. Viņš atzina, ka cilvēki arvien vairāk kopj īpašumus un rūpējas, lai nami un apkaime labi izskatītos.
Par novada «odziņu» atzina Auziņu ģimenes z/s «Granstkalni» Bārbeles pagastā. «Īpašs bija kāzu stāsts. Trīs mēnešus cēla šķūni, lai varētu aizvadīt dēlam kāzas. Kad otrs dēls paziņoja par precēšanos, tēvs pauda, ka paies mēnesis, kamēr tehniku no šķūņa dabūs ārā, bet vieta kāzām būs,» atmiņās dalījās J. Kovals.
UZZIŅAI
Konkursā «Vecumnieku novada sakoptākais īpašums 2017»
šogad iesaistījās vietējie lauksaimniecības uzņēmumi vai uzņēmumi lauku tūrisma un aktīvā dzīvesveida pakalpojuma jomā, kā arī pagastu teritorijas un kultūras pasākumu norises vietas. Konkursā piedalījās:
Sakoptākais lauksaimniecības uzņēmums – z/s «Ķekari», z/s «Bogdani», z/s «Auseklīši», z/s «Grantskalni» un SIA «Agrofirma Lobe»;
Sakoptākais uzņēmums lauku tūrisma un aktīva dzīvesveida pakalpojumu jomā – «Makšķernieku paradīze», atpūtas māja «Upescelmiņi», sensēta «Everti», atpūtas komplekss «Robežnieki», apskates saimniecība «Mačēni», lauku sēta «Kalnzemnieki», atpūtas komplekss «Saliņas», brīvdabas muzejs «Ausekļu dzirnavas»;
Vecumnieku novada kultūras pasākumu norises vietas – tautas, kultūras un saieta nami, estrādes, muzeji – Vecumnieku tautas nams, Misas tautas nams, Stelpes pagasta kultūras norises vietas, Bārbeles tautas nams, Skaistkalnes tautas nams, Kurmenes tautas nams, Valles saieta nams, muzejs «Zvanītāju Bukas», Skaistkalnes pagasta muzejs «Novadnieki», Vecumnieku pagasta muzejs;
Vecumnieku novada pagastu teritoriju sakoptība – Valles, Kurmenes, Skaistkalnes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagasts.
Projektu konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2017» šogad īstenoti 12 projekti.
Kāpņu telpas remonts daudzdzīvokļu mājā Vecumniekos un Stelpē. l Diviem Beibežu ciema namiem – kāpņu telpas logu nomaiņa. Autostāvvietas uzlabošanas darbi daudzdzīvokļu māju pagalmos Misā – pie 14. mājas, Vecumniekos – Kļavinieku ielā 11 – un Vallē – pie Liepu ielas 5. un 6. mājas. Lapene izbūvēta pie daudzdzīvokļu nama Piebalgās, savukārt pie Beibežu ciema 4. nama labiekārtota teritorija.
Īstenoti arī vairāki lielāki būvniecības projekti. Stelpes pagasta Beitiņu mājai atjaunots jumta segums. Misas ciema centrā izveidots tirgus laukums ar tirgus namiņu.
Vecumnieku novada domes projektu vadītāja Alīna Žukauska informēja, ka par veiksmīgāko 2017. gada projektu atzina Vecumnieku novada Uzņēmējdarbības biedrības iekārtoto tirgus laukumu Misā. Par to biedrība saņēma 500 eiro balvu.
Kāzinieku iecienīts muzejs
Bārbeles zemnieks Mārtiņš Mediņš ir ieguldījis ļoti daudz darba, finanšu un ideju brīvdabas muzeja «Ausekļu dzirnavas» izveidē. Uzbūvēti vairāki nami, restaurētas daudzas senās tehnikas vienības un darbarīki.
«Pašlaik paveiktajam ir pievienotā vērtība – ir telpas pasākumiem, piedāvājam ekskursijas, kāzu atrakcijas, telpas laulībām. Vieta ir kāzinieku iecienīta, un beidzot var kaut ko arī nopelnīt, nevis tikai ieguldīt,» stāsta M. Mediņš.
Brīvdabas muzejs šogad uzvarēja nominācijā «Sakoptākais uzņēmums lauku tūrisma un aktīva dzīvesveida pakalpojumu jomā».
Slaucējiem – inženiera izglītību
Vecumnieku novada sakoptākā īpašuma konkursa «Odziņas» nomināciju ieguva z/s «Grantskalni». Saimniecības īpašnieki Aivars un Skaidrīte Auziņi ir tā dēvētie Breša zemnieki.
1986. gadā iegādājušies māju Bārbeles pagastā. Ēka celta 1926. gadā, jau pirmajos gados veikts remonts, lai namu piemērotu dzīvošanai. «Ēka bija apšūta ar zāģētiem dēļiem. Toreiz dikti laimējās – blakus plānoja celt kolhoza kūti, un darbi kavējās. Es biju iegādājies ķieģeļus un piedāvāju «gucuļiem», kas darbu gaidīja, māju apmūrēt. To arī ātri izdarīja,» atceras A. Auziņš. Klēts ar vāgūzi celti Latvijas laikā. Govju kūti nācās nojaukt – kā pieskārās buldozers, tā ēka sabruka. «Putekļi vien aizgāja pa gaisu,» stāsta S. Auziņa.
Vēlāk ēkām celtas piebūves, nostiprinātas vecās un būvētas jaunas. Skaidrīte Auziņa stāsta: «Tiklīdz man uztaisīja siltumnīcu, izrādījās, ka tur plānota jauna būve. Tā trīs siltumnīcas aizgāja. Tagad tā man ir pārvietojama un labi jānostiprina – vienreiz vējš uznesa eglē.» Katram stūrim saimniecībā ir savs nosaukums. Pēdējā būve nu ir kāzu šķūnis. «Maijā sākām darbus un drīz dēlam tur svinējām kāzas,» ar smaidu stāsta saimnieks. Tā arī šķūnis ieguvis vārdu.
Kā lopkopības saimniecības īpašniece ģimene pie savām govīm ir diezgan «piesieta». Trīs stundas no rīta un trīs stundas pēcpusdienā
15 slaucamām govīm iznāk atvēlēt. Piens ir zemnieku saimniecības ienākumu avots. Pat labību audzē tikai pašpatēriņam – lopbarībai. Kūts ir modernizēta, tomēr no saimniekiem prasa labas prasmes. «Kādreiz teica – ja nemācīsies, iesi strādāt par slaucēju. Tagad – kur nu tādu pie govīm var laist? Tagad tiek novērtēta inženiera izglītība,» saka S. Auziņa.
Liels atspaids ir īpašumā esošie vairāki desmiti hektāru meža – kad vajag kādu tehniku iegādāties, uztaisa cirsmu. Un jaunu tehniku vajag ik pa brīdim. «Man ir pieci traktori. Pie katra stāv kāda iekārta, lai velti laiks nav jātērē, ņemot nost un liekot virsū, pašā karstākajā brīdī – skābbarības vākšanas laikā – vajadzīga visa tehnika,» stāsta A. Auziņš. Skābbarības vākšanā iesaistīti aptuveni 20 strādnieki. Dēls Jānis šajā laikā pat atbrauc no ārzemēm palīgā. «Septiņos piešķiļam uguni traktoros un vienos naktī beidzam,» skābbarības likšanas dienu apraksta A. Auziņš.
Kad beigušies vasaras darbi, saimnieks dodas uz tehnikas šķūņiem. «Pa ziemu visa tehnika «jāpārčamda» – jāsaremontē un jāuzlabo. Tikai tad var garantēt, ka sezonu izturēs,» tā A. Auziņš.
