Bauskas Domē konkrēti netika nolemts, kas un par kādu naudu piemiņas akmeni «padomju atbrīvotājiem» no Korfa dārza Bauskā aizvāks.
Bauskas Domē konkrēti netika nolemts, kas un par kādu naudu piemiņas akmeni “padomju atbrīvotājiem” no Korfa dārza Bauskā aizvāks. Tāpēc Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Bauskas nodaļas vadītājs Imants Zeltiņš turpina aktīvi darboties, lai tiktu ar šo lietu skaidrībā. Tā viņš pamatoja arī to, kāpēc “Bauskas Dzīvei” rakstījis vēstuli, kuras daļu citējam:
“Par akmens “Bauskas atbrīvotājiem” Korfa dārzā likvidēšanu iesniedzu priekšlikumu Bauskas pilsētas Domei. Neskatoties uz pilsētas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, Domes priekšsēdētājas palīdze Māra Bite bija pret akmens novākšanu, pat pastāvot uz to, ka viņa esot vērsusies Krievijas vēstniecībā, kur viņai ir teikts, ka akmeni aiztikt nedrīkst. Biju nesaprašanā – vai Bauskas pilsētas Domei ir savs ārlietu ministrs, kurš var stāties sakaros ar jebkuru ārzemju vēstniecību Latvijā, šoreiz ar Krievijas.
Biju spiests kā Nacionālo karavīru biedrības Bauskas nodaļas vadītājs griezties Krievijas vēstniecībā. Tur gan zvanot, gan ierodoties uz pieņemšanu, neviens par tādu Bauskas pārstāvi Māru Biti nezināja. Beidzot sazinājos ar vēstniecības darbinieku Igoru Anatoļjeviču, kurš ir atbildīgs par padomju karavīru kapiem un pieminekļiem Latvijā. Par tādu Bauskas pārstāvi viņš neko nezināja. Minētais vēstniecības darbinieks pateica, ja ir Bauskas Domes lēmums, tad varam šo akmeni pārvietot pēc saviem ieskatiem. Viss būtu skaidrs. Neskaidra tikai paliek Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētājas palīdzes Māras Bites rīcība.”
(Diemžēl pārējā vēstules daļa ir vairāk priekšvēlēšanu reklāma un “skeletu meklēšana” vēlēšanu gaidās. No reklāmas mēs norobežojamies. To katrs var iesniegt par naudu reklāmas daļā.)
Palīdzam rast skaidrību
Bauskas Dome 2005. gada 15. decembrī sēdē pieņēma lēmumu piekrist akmens pārvietošanai no Korfa dārza. Netika lemts, kas un par kādiem līdzekļiem to pārvietos. Protokolā bija ierakstīts arī tas, ka šo Domes lēmumu varēja pārsūdzēt mēneša laikā. Tas nav izdarīts.
Lēmums par akmens pārvietošanu pieņemts ar desmit balsīm par un ar vienu – pret. Imants Zeltiņš raksta, ka M. Bite esot pret, tomēr tā nav tiesa. Protokolā Nr. 16 rakstīts, ka M. Bite balsojusi par. Tas būtu skaidrs, jo īpaši tālab, ka ikviens ar šo dokumentu var iepazīties un par to pārliecināties pats.
Reizē ar restaurāciju
Par vēstniecībām var vien teikt, ka jebkuram iedzīvotājam iespējams ar tām “stāties sakaros”. Arī pats vēstules autors to bija darījis.
Bauskas Domē izstāstīja, ka, sarunājoties ar vēstniecības militārā atašeja palīgu Igoru Adoņjevu, uzzinājuši, ka pavasarī iecerēta padomju karavīru kapu rekonstrukcija un sakopšana Bauskā. Tad turp, iespējams, varētu pārvest arī akmeni no Korfa dārza.
Par to vienojās arī sarunās ar Bauskas Domes priekšsēdētāju Āriju Gaili un vietnieci Māru Biti 3. martā, kad pilsētas Domē bija ieradušies Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Sergejs Koļevatovs un viņa palīgs Igors Adoņjevs. Arī “Bauskas Dzīve” piedalījās šajā tikšanās reizē.
Latvijā esot ap 380 Otrā pasaules kara padomju Brāļu kapu. Pastāv starpvaldību vienošanās kopš 1994. gada – katra valsts šos apbedījumus savā teritorijā uztur kārtībā. Krievijas vēstniecība Latvijā organizē brāļu kapu remontu, restaurāciju, pērn tas veikts 100 kapu vietās. Ja labvēlīgi tiks apstiprināts budžets, vēstniecība iecerējusi Brāļu kapus Bauskā restaurēt šopavasar, vēlams, līdz 9. maijam.
S. Koļevatovs un I. Adoņjevs apskatīja piemiņas akmeni Korfa dārzā un padomju karavīru kapus. Bijušajā mūžīgās uguns vietā tiešām varētu pārvest un novietot akmeni no Korfa dārza. To tad izdarītu reizē ar kapu restaurācijas darbiem, būtu gan darbaspēks, gan tehnika. Akmens ir vairākas tonnas smags un uz pleciem nav tūlīt aiznesams…
Civilizēti nesasteigt
Šāds precedents jau bijis Smiltenē, kur arī piemiņas akmeni no pilsētas skvēra pārvietojuši uz brāļu kapiem. Smiltenes Domes izpilddirektors Uldis Rudzītis laikrakstam apstiprināja, ka bijusi iecere skvēru apbūvēt un piemiņas akmeni pārveduši uz kapiem, kur apbedīti arī sarkanarmieši. Civilizēti. To paveikusi celtniecības firma, kas tur vēlējusies veikt būvniecību, ar savu tehniku un par saviem līdzekļiem.
Arī baušķeniekiem vajadzētu saglabāt mieru un pagaidīt. Kāpēc tas būtu tik slikti, ja arī Bauskā atrisinās akmens aizvākšanu civilizēti? Vai tiešām atkal gribas tā ātri, ātri nomest pie kooperatīva “Mēmele” dārziņiem, piemēram, kā iepriekš ļeņinekli, un pēc tam gadiem šūmēties, lai to atkal no turienes aizvāktu? Kādreiz varbūt labāk mācīties no savām iepriekšējām kļūdām. Vispirms izdomāt un pēc tam izdarīt.
