Visu nevar izmērīt naudā. «Vecā kaluma» cilvēkiem dažkārt svarīgāka ir attieksme, un tad pateicības vārdus gan prieka, gan skumju brīžos grūti atrast.
Visu nevar izmērīt naudā.
«Vecā kaluma» cilvēkiem dažkārt svarīgāka ir attieksme, un tad pateicības vārdus gan prieka, gan skumju brīžos grūti atrast. Viens rudzupuķes zieds varbūt runā nepārprotamāk, bez lišķības un teatrālisma.
Bauskas politiski represēto kluba «Rēta» dalībnieki 14. jūnijā, tautas sēru dienā, paspēja būt Rīgā, noskatīties Sibīrijas dienasgrāmatu, pārdzīvot Krievijā palikušo latviešu likteni filmā «Sibīrijas bērni», apraudzīt un «tulkot» Torņakalnā novietotos akmeņus, pieminekli represiju upuriem.
Sirdi sildīja jūnija pievakares saule un dievkalpojums Bauskas Sv. Gara baznīcā ar mācītāja Aivara Siliņa sirdsvārdiem, vēl nedzirdētā zvanu kora priekšnesums un pilsētas Tautas nama jauktā kora «Dzīle» dziedājums.
Bezvēja vakarstundā par nenovēršamo laika ritumu atgādināja Mēmeles plūdums, kur, dziesmas un dzejas pavadīts, lēnām ieslīdēja ziedu vainags. Līdz Lielupei laivinieku vadīts, tas meklēja ceļu uz jūru, tas ir, uz nemirstību.
Politiski represēto klubs «Rēta» pateicas visiem, kas pielika roku un sirdi, lai sūrās atmiņas pārklātu ar mīlestību, – Bauskas pilsētas Domei, Tautas namam – dziedātājiem un Tautas teātra aktieriem –, Bauskas 1. vidusskolai, šoferim Jānim Turkam, kā arī Tautas nama vadībai un tiem darbiniekiem, kuri 16. jūnijā gādāja par gaismu, mūziku un labsajūtu kluba «Rēta» svinīgajā kopsapulcē.
