Profesionālās izglītības apmācību programmas aģentūra jau vairākus gadus administrē no Eiropas attīstības fondiem mūsu valsts izglītības attīstībai piešķirtos līdzekļus.
Profesionālās izglītības apmācību programmas aģentūra jau vairākus gadus administrē no Eiropas attīstības fondiem mūsu valsts izglītības attīstībai piešķirtos līdzekļus.
Tie paredzēti konkrētiem mērķiem, arī cilvēku resursu attīstībai. Bauskas rajona Padomes attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Jolants Markevičs pirms neilga laika bija Īrijā. Brauciena mērķis – izzināt, kā šajā valstī izmantoti no Eiropas Savienības (ES) piešķirtie līdzekļi. Notika teorētiskas nodarbības, divas dienas Latvijas delegācija ceļoja pa valsti. Tika aplūkoti tūrisma objekti, mācību iestādes, bija tikšanās ar sabiedrisko organizāciju dalībniekiem. Interesenti centās izzināt, kā Īrija tikusi pie ES līdzekļiem, kā tie izmantoti, kāds ir ieguvums.
Līdzekļus iegulda izglītībā
Sešdesmitajos gados Īrija bija ļoti atpalikusi agrāra valsts. 1973. gadā Īrija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Pirmajos 15 gados nenotika strauja attīstība. Valsts ekonomiskā izaugsme sākās deviņdesmito gadu sākumā. Eiropas Savienības piešķirto līdzekļu lielākā daļa tika ieguldīta izglītības attīstībā. Īri ES naudu mācējuši dabūt un sekmīgi ieguldīt tūrismā. Līdzekļi, kas tērēti sabiedrības izglītošanai, sāk sevi apliecināt. Pašlaik Īrija ir otrajā vietā pasaulē datorprogrammu izstrādes un eksporta ziņā. Īri izvirzījuši četrus nosacījumus valsts ekonomikas straujai attīstībai. Tie ir: politiska stabilitāte, izglītības sistēmas attīstība, angļu valodā runājoši cilvēki (vairums īru ir asimilējušies, īru valoda tiek lietota minimāli) un uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana. Pēdējais nosacījums īpaši tīkams ir ārvalstu investoriem.
Nav jāpiekāpjas ES diktātam
Īrijā ir vienkāršāka valsts administratīvā struktūra nekā pie mums. Arī tas ļauj efektīvāk piesaistīt ES finansējumu. Svarīgi ir prast naudu pieprasīt. ES birokrāti ir rūpīgi tērētā pārbaudītāji, tāpēc ir svarīgi sagatavot nepieciešamos pieprasījuma un atskaites dokumentus. Īri vairākkārt uzsvēra, ka nevajag ES vienmēr piekāpties, jāmāk pārliecināt, ka paši labāk zina, kur efektīvāk naudu tērēt.
Kā dzīvos pēc tam
Protams, ne viss Īrijā rit gludi un bez problēmām. Vizītes laikā netika saņemta konkrēta atbilde, kas notiks, kad strauji samazināsies ES finansējums. Vai saimniecības nozares, kas orientētas uz vietējo tirgu un Eiropas līdzekļu tiešu izmantošanu, piemēram, būvniecība, ir pietiekami stipras, lai spētu konkurēt Eiropas tirgū? Vai šajos gados ir mainījusies iedzīvotāju psiholoģija? Vai viņi spēs dzīvot arī tad, kad no ES nebūs nekāda atbalsta? Tie ir jautājumi, uz kuriem tiek intensīvi meklētas atbildes. Pašlaik Īrijā šajā jomā tiek veikti arī socioloģiskie pētījumi.
J. Markevičs atzīst, ka šim braucienam bijusi ļoti liela nozīme. Pēc iespējas vairāk cilvēkiem ir jābrauc un jāiepazīst citu valstu pieredze, jātiekas ar to iedzīvotājiem. Ir svarīgi, lai pieredzes apmaiņas braucienos nedotos tikai Rīgas ministriju ierēdņi, bet gan novadu cilvēki, jo viņi konkrētā vietā īstenos valsts politiku virzībai uz Eiropas Savienību.
fakti
Īrija atrodas uz salas, ko austrumos apskalo Atlantijas okeāns, tās platība – 70,280 km²;
iedzīvotāju skaits – 3 milj. 632 tūkst.;
valsts galvaspilsēta – Dublina;
tautsaimniecības nozares (pēc iekšzemes kopprodukta): lauksaimniecība – 7%, rūpniecība – 39%, apkalpojošā sfēra – 54%.
