«Bauskas Dzīves» 24. jūlija publikācija «Uz mājām steidzina domas par auksto zupu» raisījusi lasītāju plašu diskusiju.
“Bauskas Dzīves” 24. jūlija publikācija “Uz mājām steidzina domas par auksto zupu” raisījusi lasītāju plašu diskusiju. Avīzes mājaslapā internetā ir vairāki komentāri, kuros pausta noliedzoša attieksme pret latviešu karavīru līdzdalību karadarbībā Irākā.
Kauns par okupantiem
“Man kauns un dusmas, ka manas tautas pārstāvji piedalās tālās musulmaņu tautas slaktēšanā un apzagšanā,” tā strikti paziņo Jānis. Savukārt vērotājs spriež, ka “šitie varoņi mūs ieraus trešajā pasaules karā, ko jau kurina Amerika un Izraēla. Un ne jau Amerikas kontinentā šis karš sāksies”.
Daži komentētāju iebildumi ir ļoti skarbi, līdz pat apliecinājumam: “Kauns okupantiem!” “Vajadzēja mājās ēst auksto zupu, nevis ar ložmetēju un bruņumašīnu skriet pa Irāku un mācīt demokrātiju amerikāņu naftas korporāciju izpratnē,” padomu sniedz Jūlis. “Mūsu kareivītis katrs pats personīgi ir atbildīgs par savu rīcību,” viņš turpina. “Neviens viņus nešaus vai netiesās, ja atteiksies no okupanta lauriem un naudas. Mums NATO mēslainē nav ko darīt. Latvijai nav jāiesaistās Amerikas-Izraēlas nelietīgajā pasaules varas sagrābšanā. Ja sāksies pa īstam (un tā būs), tad Latvija kā NATO dalībvalsts izsludinās vispārējo mobilizāciju. Un tad tur slaktēs mūsu dēlus! Esmu pret.”
Savs viedoklis par Irākā notiekošo ir arī melu detektoram. Viņš raksta: “Kāds domā, ka letiņi aizsargā nabaga irākiešus no marsiešiem. Avīzē taču rakstīts “2. bataljona rotas ložmetējnieks”. Nevis puķkopis, sanitārs vai celtnieks. Vai tu gribi, lai pie tavas mājas kāds ložmetējnieks no Irākas, piemēram, uztur mieru?”
Komentētāju vidū ir arī daži, kuri atbalsta mūsu karavīru līdzdalību Irākā. Ruļļa viedoklis ir šāds: “Diez vai šitie komentētāji arī domā, ko runā. Mūsu kareivji misijās zemi atbrīvo no bumbām, ne jau piedalās aktīvajā karadarbībā. Ļaudis kārtējo reizi nesaprot, kas pasaulē notiek un kāpēc tā notiek.” “Sadama laikā bija miers,” raksta cits. “Ha, ha! Padomju laikā pie mums arī bija miers! Visi ar zvanu plkst. 21 tika aizmidzināti un no rīta 7 ar zvanu pamodināti.”
Komentētājs ar segvārdu Nato spriež, ka “tauta pati gribēja, lai esam NATO. Ja reiz esam, misijās jāpiedalās, un neba mūsu kareivīši tur vainīgi”.
“Paļaujos uz Dievu”
Kamēr laikraksta lasītāji, komentējot cits cita izteicienus, meklē patiesību, Latvijas karavīru misija Irākā turpinās. Turklāt pēdējās nedēļās ziņas no tālās zemes pienāk arvien satraucošākas.
Aizsardzības ministrija vēstī, ka naktī no 26. uz 27. jūliju Divānijas militārās bāzes virzienā tika raidīta raķete, kas eksplodēja ārpus bāzes teritorijas. Latvijas kontingenta karavīri nav cietuši.
“Paļaujos uz Dievu un tāpēc esmu droša par savu dēlu,” tā “Bauskas Dzīvei” teic Brunavas pagasta iedzīvotāja Lilija Lipšāne. Ervīns Lipšāns šomēnes devās otrajā misijā uz Irāku. “Ja dēls ir izvēlējies karavīra profesiju, tad viņam pavēles jāpilda. Pašam jau arī nebija iebildumu vēlreiz doties uz Irāku. Sekoju ziņām no turienes, satraucos par apšaudēm, kas bijušas pēdējās dienās, un ticu, ka viss beigsies laimīgi. Ja godīgi, mana pārliecība tomēr ir, ka Irāka nav īstā vieta, kur atrasties mūsu bērniem,” tā L. Lipšāne.
