Pieredzes apmaiņas braucienā uz Īriju no 12. līdz 17. jūlijam bija devušies gandrīz visu rajona pagastu pašvaldību vadītāji. Eiropas Savienībā šī valsts tika uzņemta 1973. gadā.
Pieredzes apmaiņas braucienā uz Īriju no 12. līdz 17. jūlijam bija devušies gandrīz visu rajona pagastu pašvaldību vadītāji.
Eiropas Savienībā šī valsts tika uzņemta 1973. gadā. Tās iekšzemes kopprodukts (IKP) bijis 72% no ES valstu vidējā IKP, tagad tas sasniedzis jau 124% no ES valstu vidējā IKP.
Delegāciju uzrunā mūsu valodā
«Īrija ir ļoti līdzīga Latvijai. Arī šajā valstī ir četri novadi, bet teritorijas sīkākās vienības sauc par grāfistēm. Īrija saņēmusi ievērojamas strukturālo fondu investīcijas dažādu saimnieciski ekonomisko jomu attīstībai. Nozīmīgi līdzekļi ieguldīti vides un tūrisma, arī lauksaimniecības infrastruktūras attīstībai. Vairākās pašvaldībās uzsvēra, ka Īrijā īpaši strādāts, lai valstī samazinātu bezdarbu.
Tiekoties ar pašvaldību vadītājiem un pārstāvjiem, mūsu rajona delegāciju patīkami pārsteidza, ka īri bija interesējušies par mūsu zemi. Kādā mērijā mūs pat uzrunāja latviešu valodā,» iespaidos dalījās Mežotnes pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Dombrovska.
Zīmīgi, ka Īrijā pilsētas mērs pie varas ir tikai vienu gadu. Kopumā deputāti tiek ievēlē- ti uz četriem gadiem, bet pilsētas galvas vēlēšanas notiek katru gadu.
Zaudējumi un ieguvumi
«Visur, kur viesojāmies, uzsvēra, cik daudz Īrija sasniegusi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai. Tas, protams, bija arī vērojams. Taču jūtamas bažas par to laiku, kad finansējums no strukturālajiem fondiem vairs netiks saņemts tik daudz kā līdz šim. Kā valstij klāsies, kad pilnībā būs jāsaimnieko pašai?» par vēroto un secināto stāstīja Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Sladzis. «Domāju, arī valdība šajā laikā jutusi, ka septiņdesmito gadu sākumā pieņemtais lēmums ir bijis pareizs,» atzina J. Sladzis.
«Manuprāt, cilvēki Īrijā dzīvo labi. Viņi mīt ciematos mazās mājiņās ar sakoptu apkārtni. Nami ir gaišās krāsās. Iedzīvotāji nemaksā nodokli par zemi, arī ūdens lietošanai ir atlaides. Skaists ir šis veiksmes stāsts, bet zemtekstā jūtams, ka Īrija tomēr zaudējusi daļu no savas suverenitātes,» vēroto klāstīja Viesturu pagasta padomes vadītāja Aija Udalova.
Līdzīgas cenas
«Tiekoties ar pašvaldības vadītāju Voterfordā, uzzinājām, ka tās ziņā nav veselības aprūpes un izglītības. Iedzīvotāji maksā ienākumu nodokli – 12 procentu no ieņēmumiem. Pie mājām neredzējām dārzeņu lauciņus. Īri uzskata, ka var atļauties visu nopirkt. Viņi audzē aitas, gaļas lopus, labību, cukurbietes un nedaudz kartupeļu. Dažādu pārtikas produktu un rūpniecības preču cenas ir gandrīz tādas pašas kā pie mums,» tā Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa.
***
Fakti
Īrijas kopējā platība ir 70 tūkstoš kvadrātkilometru (Latvijas – 64 tūkstoši);
Īrijā dzīvo apmēram 4 miljoni iedzīvotāju;
vismazākā pensija ir 140 eiro nedēļā;
skolotāju alga ir apmēram 23 – 28 tūkstoši eiro gadā;
ārsti saņem 46 – 56 tūkstošus eiro gadā.
