Pagājušajā tveices pielietajā vasarā pašvaldības uzņēmums savdabīgā veidā «apmēbelēja» Mūsas krasta peldvietas. Atpūtniekiem tika sarūpēta iespēja piesēst uz balti notēsta baļķa. Izejmateriāli tika iegūti, nozāģējot četrus kokus, kas bija kļuvuši lieki, rekonstruējot pilsētas 2. vidusskolas sporta laukumu. Ideja nebūt nebija peļama, jo daudziem šāds risinājums gāja pie sirds – varēja ne tikai pasēdēt, bet bija arī vieta, kur nolikt savas drānas, izžaut dvieli. Par pievilcīgu rotaļu elementu to atzina arī mazuļi, jo bija radīta piemērota šķēršļu josla, kur pārbaudīt savu līdzsvaru.
Taču arī kritiķu netrūka. Kāds vīrietis, aplūkojot jaunās ekosēdvietas, bija nesaprašanā, kā šādi varot atklāti ņirgāties par cilvēkiem. Vai tad iedzīvotāji par maz naudas nodokļos esot samaksājuši, ka pat pienācīgas atpūtas vietas ar ērtiem soliņiem, pārģērbšanās kabīnēm, rotaļu laukumiem, smilšu kastēm un citiem elementiem nebūtu pelnījuši?
Drīz pie «darba» ķērās demolētāji. Pārsvarā piektdienu, sestdienu naktīs visi baļķi atradās ūdenī, bet dienas laikā atpūtnieki tos stīvēja ārā no upes. Beidzoties sezonai, daži arī palika neizķeksēti, citi ieskaloti upē palu laikā, un no tiem vairs ne ziņas, ne miņas. Pēdējo ekosēžamo šonedēļ kāds vietējais iedzīvotājs gaišā dienas laikā aizvēla uz savu māju pusi, iespējams, izmantos par iekuru krāsnij.
Citviet pie ūdenstilpnēm izvietotos pakāpienus vai laipiņas vasaras sezonas beigās demontē un nogādā uzglabāšanai, šiem acīmredzot bija lemts īss mūžs. Atpūtniekiem, visticamāk, tagad no jauna jāgaida kāda rekonstrukcija. Varbūt Pilskalna vai Mēmeles ielas pārbūves laikā varētu atrasties kāds lietaskoks, no kura tapinātu pludmalēm kārtējās «ekomēbeles», varbūt zviļņi jānes pašiem vai jāiekārtojas vecajā, pierastajā zālienā.
