Dziedātājs un mūziķis Zigfrīds Muktupāvels lietū, sniegā vai dubļos enerģiski min velosipēda pedāļus, rokā turēdams vijoles futrāli. Gaišajām cirtām plīvojot, Zigfrīds steidzas no Ādžūniem, kur kādu laiku dzīvoja, uz grupas «Zodiaks» kārtējo mēģinājumu Ļeņina kolhoza kultūras namā Īslīcē.
Tas nav nedz sapnis, nedz vīzija – gluži vienkārši pagājušā gadsimta 80. gadu vidus tipiska epizode. Kolhoza priekšsēdētājs Reinholds Zauers diez vai bija dzirdējis terminu «publicitāte», taču viņa intuīcija izrādījās nemaldīga. Īsā laikā vēsts par Īslīces kultūras namu aplidoja visu Latviju tāpēc, ka jaunās paaudzes karsti mīlētais Jānis Lūsēns, Zigfrīds Muktupāvels un viņu domubiedri bija pārcēlušies uz iepriekš nezināmu ciemu Bauskas pievārtē, kas grupai pavēra gluži vai fantastiskas koncertdarbības iespējas. Bet viņi jau nu galīgi nebija valdošās ideoloģijas mīluļi.
Novērtē sirsnību
Īslīces kultūras nams, kas atrodas vien trīs kilometru attālumā no Bauskas, ir iecienītākā, tradīcijām bagātākā lauku kultūras iestāde novadā. Jauktā kora «Četri vēji» diriģents Uģis Matvejs un valsts akadēmiskā kora «Latvija» dziedātājs apzīmējumu «lauki» uzskata par nepareizu. Viņš spriež: «Diemžēl valda uzskats, ka viss, kas atrodas ārpus Rīgas, ir lauki. Tam es nepiekrītu. Ko vispār Latvijā nozīmē lauki? Tas ir arhaisms, saistīts ar kultūras dzīvei nepieejamām teritorijām. Šaubos, vai Latvijā tādas pašlaik ir. Bieži lietojam apzīmējumu Pierīga, tāpēc Īslīcei labāk derētu nosaukums Piebauska. Tikai pāris kilometru no pilsētas, bet tik suverēna, piesātināta un apdzīvotam centram kolorīta ir šī ciema kultūras dzīve!»
Uģis Matvejs un viņa dzīvesbiedre Linda kori «Četri vēji», kam tikko 40. jubileja nosvinēta, vada jau 23. sezonu, bet Iecavas novada jauktā kora diriģenti viņi ir jau kopš 1998. gada. Turpina Uģis: «Mūs ar Lindu uzaicināja kora toreizējais prezidents baušķenieks Guntis Liepa. Viņš joprojām dzied «Četros vējos». Linda un es bijām jauni, nebaidījāmies no izaicinājumiem. Jūs vaicājat, kas mūs abus tik ilgi spēj Īslīcē noturēt? Cilvēki, viņu sirsnība, labvēlība, dedzīgā vēlēšanās piešķirt ikdienai ko vairāk par materiālu nodrošinājumu. Pašdarbnieki pelna visaugstāko cieņu un apbrīnu. Pat nezinu, vai mani koristi prot lasīt notis, jo tas man nešķiet svarīgākais. Kora 40 ga-du jubilejā pirms nedēļas Linda un es kārtējo reizi izjutām, cik mūsu darbs ir nepieciešams un svētīgs. Starp citu, neaizmirstiet uzrakstīt, ka Īslīces jaukto kori nodibināja mans kolēģis Andris Strēlis!»
Pašdarbībā no bērnības
Kultūras namā (KN) Īslīcē savulaik bija iespēja izpausties arī talantīgiem horeogrāfiem – tautas deju kopu dibinātājiem, piemēram, leģendārajai baušķeniecei Birutai Hegenbartei jeb Bigai. Arī starptautiskajā jauniešu populārās mūzikas apritē pazīstamā studija «Aprīļa pilieni» darbību 90. gados sāka Īslīcē, jo guva atbalstu jaunām idejām. Studijas vadītājas Nijoles Berezinas meitas Žanna un Sabīne, tāpat kā vairākums Īslīces ciema bērnu, vietējā kultūras namā ir izaugušas un apzinājušās turpmākās dzīves izvēles. Sabīnei mūzika ir profesija.
Plašāk stāsta pašdarbniece, tagad – Īslīces pagasta pārvaldes vadītāja Sandra Ķisele: «Esmu dzimusi un dzīvoju Īslīcē. Dažādās amatierkopās iesaistos kopš 1983. gada un joprojām dziedu jauktajā korī «Četri vēji». Savulaik biju meiteņu deju grupas, sieviešu vokālā ansambļa, jauniešu tautas deju kolektīva dalībniece. Pirmsskolas vecumā nācu kopā ar vecākiem uz koncertiem. Biju neaprakstāmā sajūsmā, kad kultūras nama vadītāja Leonija Vītola mani deleģēja māk-sliniekiem pasniegt ziedus. Skolas gados jau pati darbojos amatierkopās. Līdzīgi ir izaugušas īslīciešu trīs paaudzes. Mūsu ciemā pusaudži vakaros neklaiņo un nesēž autobusu pieturās uz soliņiem. Visi ir šeit – vietējā kultūras namā – mazie nāk līdzi vecākiem pašdarbniekiem, lielākie iesaistās jauniešu aktivitātēs vai palīdz iestādes darbiniecēm. Pēc jauniešu iniciatīvas pērn Aiga Baltalksne nodibināja jaunu teātra studiju, ko apmeklē arī vairāki dalībnieki no Bauskas.
Manuprāt, Īslīcei ir raksturīga kultūras tradīciju pārmantojamība. Amatierkolektīvos nekad nav trūcis dalībnieku – arī jauniešu un vidējās paaudzes cilvēku. Diezgan daudz pašdarbnieku ierodas no Bauskas – pilsētas tuvums mums ir labvēlīgs.»
Senas un jaunas tradīcijas
Sandra spilgti atceras 80. gadus, kad Īslīcē darbojās leģendārā grupa «Zodiaks», jau tā rosīgo kultūras dzīvi padarot vēl krāsaināku. Sasparojās arī vietējie jaunieši. Raitis Garais, Imants Rozentāls, Juris un Vairis Briņķi un Atis Stunda nodibināja diskotēku «Spektrs», kas ātri kļuva populāra un piesaistīja apmeklētājus arī no citiem reģioniem. Līdzīgi notika 90. gados, kad kultūras namā sāka rīkot krāšņus karnevālus. Tagad karnevāli nenotiek, bet ir gana daudz citu izklaides iespēju, rodas arī jaunas tradīcijas, piemēram, Īslīces amatierkopu brīvdabas koncerti «Zaļā pļavā» Ādžūnos un Bērzos.
Idejas ballēm, tematiskajiem pasākumiem un zāles un skatuves noformējumam nereti piedāvā pašdarbnieki. Galvenā dekoratore vienmēr ir Aiga Baltalksne. Agrāk noformēšanā iesaistījās arī zīmēšanas studijas ilggadējais vadītājs Roberts Trinskis, kurš kultūras namā vairs nestrādā.
Lūgta minēt Īslīces KN kaut ko sevišķi raksturīgu, vadītāja atbild: «Visu darām paši, un mums tas labi izdodas. Dizainerus, gaismotājus un skaņotājus no citurienes neaicinām. Cita raksturīga nianse ir darbinieku minimālais skaits. Esam pārliecinājušies, ka var ar visu tikt galā. Jā, reizēm ir grūti, darba stundas ir ļoti ilgas, bet mums patīk tas, ko darām.»
Veidos jaunu parku
Īslīces kultūras namā ir īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projekts, uzlabojot KN pieejamību. Tā kopējās izmak-sas ir 69 140 eiro (45 000 ir ELFLA finansējums, bet pārējā summa – no Bauskas novada pašvaldības budžeta). Lielajā zālē un vestibilos tika atjaunota grīda, uzlabota skatuve, izremontētas kāpņu telpas. Projektu izstrādē kultūras iestādes speciālistes veiksmīgi sadarbojas ar biedrību «Īslīces sieviešu klubs «Rītausmas»». Piesaistot projektu finansējumu, ir pašūti jauni tērpi korim, trim deju kopām, nopirkti mūzikas instrumenti un aparatūra.
Aiga Baltalksne stāsta, ka šī gada septembrī pie Īslīces KN tika iestādīti 28 koki, īstenojot projektu «Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei». Tas ir sākums jauna parka izveidei, jo zaļā zona pie KN ir gana plaša.
VĒSTURISKA UZZIŅA
Iestādes vadītāji
Īslīces KN nama jaunā ēka ir celta 1973. gadā. Iestādes iepriekšējie nosaukumi: Ļeņina kolhoza kultūras nams un Līduma kultūras nams. Padomju laikā Ļeņina kolhozu Īslīcē vadīja enerģisks, kultūras dzīvē ieinteresēts priekšsēdētājs Reinholds Zauers, bet jaunā KN dvēsele un ilggadēja vadītāja bija īslīciete Leonija Vītola. Ikvienam amatierkopu dalībniekam un sarīkojumu apmeklētājam īpaši draudzīgā un radošā gaisotne, kas joprojām ir Īslīces KN vizītkarte, veidojās tieši viņas darbības laikā.
Vēlāk iestādi vadīja: Mārīte Zauere, Aivars Grundmanis, Lelde Grosbarde (Ceplīte), Alma Spale, Juris Briņķis. Kopš 2007. gada KN vadītāja ir Aiga Baltalksne.
Īslīces kultūras nams
Bauskas novada Īslīces pagastā ir 3658 iedzīvotāji.
KN amatierkolektīvos darbojas 283 dalībnieki.
Ik gadu sarīkojumus KN apmeklē vairāk nekā 11 tūkstoši interesentu.
Īslīces KN darbojas:
● jauktais koris «Četri vēji» (diriģenti Uģis un Linda Matveji),
● vidējās paaudzes tautas deju kopa un jauniešu deju kopa (vadītājs Arvils Noviks),
● amatierteātris «Dadži» (režisore Evita Novicka),
● bērnu deju kopa «Līdumiņš» (vadītāja Ilga Pūle),
● bērnu keramikas pulciņš un pieaugušo zīmēšanas pulciņš (vadītāja Laima Oborūne),
● bērnu un jauniešu teātra studija,
● bērnu darbmācības pulciņš,
● senioru floristikas pulciņš,
● populārās mūzikas izpildītāju studija «Aprīļa pilieni» (vadītāja Nijole Berezina),
● bērnu un pieaugušo sarīkojumu deju studija «Relax» (vadītāja Lidija Dāvide),
● ģitāras spēles pulciņš (vadītājs Vladimirs Berezins).
Interesenti var apmeklēt arī zumbas nodarbības (vadītāja Vineta Rozenberga).
Sarīkojumu deju studija, ģitārspēle un daļēji arī studija «Aprīļa pilieni» piedāvā maksas pakalpojumus. Pirmsskolas vecuma bērni nodarbības studijā «Aprīļa pilieni» var apmeklēt par brīvu.
Īslīces pagasta kultūras pasākumu tāme 2017. gadā:
● izdevumi – 29 839 eiro (sarīkojumu organizēšana, amatierkolektīvu vadītāju, koncertmeistaru u. c. algas),
● Īslīces KN plānotie ieņēmumi – 7000 eiro (līdz šī gada 5. decembrim nopelnīti 5940 eiro).
KN strādā: iestādes vadītāja Aiga Baltalksne, pasākumu organizatore Evita Vanaga, skaņu režisors Arturs Kālis, gaismu mākslinieks Roberts Vanags, divi sētnieki un divas apkopējas.
KN otro stāvu izmanto Īslīces vidusskolas pirmsskolas bērnu grupas, bet trešajā stāvā ir atsevišķas telpas korim, amatierteātrim un citām interešu grupām, spoguļu zāle, noliktava.
Avots: Bauskas novada Īslīces KN.
Kas jūs mudina iesaistīties Īslīces kultūras nama amatierkolektīvos?
LARISA KONA, Bauskas pils muzeja darbiniece:
– Man allaž vajag kādu aizraušanos. Pirms dažiem gadiem sāku spēlēt amatierteātrī «Dadži» un jūtos brīnišķīgi. Pirms tam 20 gadus biju Bauskas kultūras centra folkloras kopas «Trejupe» dalībniece. Būdama īslīciete, lepojos ar mūsu ciema galveno kultūras iestādi. Kad vakaros atgriežos no darba, ieraugot izgaismoto ēku, sirdī ielīst siltums.
VLADIMIRS MANAVICKIS, Ceraukstes pagasta iedzīvotājs:
– Amatierteātrī darbojos 11. sezonu. Paldies manai pirmajai režisorei Vairai Dundurei! Viņa mani iedrošināja, jo nepratu ne runāt, ne kustēties uz skatuves. Nu jau esmu attīstījis savas radošās spējas, intelektuāli pilnveidojies, ieguvis uzticamus draugus un domubiedrus. Mūsu trupā ir vairāki vīri, kuri tāpat kā es nespēj dzīvi iedomāties bez pašdarbības.
LĪGA RUŽELLO, skaistumkopšanas speciāliste:
– Korī «Četri vēji» dziedu kopš 1998. gada. Gandrīz visas manas draudzenes ir šī kora dalībnieces. Dažreiz mūs dēvē nevis par jaukto, bet par jautro kori. Kora sarīkojumos īstenojam gluži neprātīgas idejas, piemēram, esam mēģinājuši dejot baletu. Pašdarbība ir mūsu dzīvesveids, bet kultūras nams – mūsu «gaismas pils».
INITA NAGŅIBEDA, Bauskas novada domes deputāte:
– Pašdarbībā vairs nepiedalos, bet dažreiz mani aicina kultūras namā vadīt sarīkojumus. Nesen biju jauktā kora «Četri vēji» 40. jubilejas vakara vadītāja. Jaunībā dejoju Ļeņina kolhoza jauniešu deju kopā, vēlāk – Līduma deju kopā. Ilgus gadus esmu strādājusi Īslīces vidusskolā un varu apgalvot, ka arī tagad kultūras nama un skolas sadarbība ir tikpat cieša. Iestādes pozitīvā vide šķiet pievilcīga visu paaudžu cilvēkiem.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
