Kāpēc cilvēki tā tiecas uz pilīm? Iedzert pilī ir daudz prestižāk nekā šķūnī, apgalvo skeptiķi. Arī pamosties pilī ir neizmērojami patīkamāk nekā izčākstējušā gultiņā.
Kāpēc cilvēki tā tiecas uz pilīm? Iedzert pilī ir daudz prestižāk nekā šķūnī, apgalvo skeptiķi. Arī pamosties pilī ir neizmērojami patīkamāk nekā izčākstējušā gultiņā.
Taču ne jau visus apmeklētājus vilina dzīres. Daudzi vēlas īpašu noskaņu, kas raksturīga šīm celtnēm. Iespējams, ka pilis pārstāv iluzoru pasauli, kurā pieaugušie var izspēlēt savas bērnības pasaku tēlus. Pelnrušķīti un princi noteikti. Mežotnes pils šīm spēlēm ir ļoti piemērota vieta.
Mājvieta cūkām un putniem
Ēkas mūžs nav bijis tik labvēlīgs, kā varētu šķist. Otrā pasaules kara laikā pils cieta apšaudēs, jo 1944. gadā Mežotne atradās kauju teritorijā. Kad 1946. gadā Mežotnes centrā nodibināja Selekcijas un izmēģinājumu staciju (SIS), kļuva skaidrs, ka pils nav izmantojama. Bija sagrauts rietumu gals, izgāzts caurums Kupola zāles sienā, dažās vietās trūka ārsienu.
Monogrāfijā «Mežotnes pils», kuras autors ir Imants Lancmanis, citēts fragments no kādas 1956. gadā izdota laikraksta publikācijas: «Pils pirmā stāva vienā galā atrodas mākslīgo mēslu noliktava, otrā – kāda selekcijas stacijas darbinieka cūku un putnu kūts, bet blakus – malkas zāģis ar skaidu kaudzi…
..Celtnes griestus, grīdu un logus izmanto malkai.»
Objektu glāba SIS ierosinājums ēku atjaunot, lai ierīkotu administrācijas telpas un dzīvokļus. Ārsienu celtniecība un jumta atjaunošana sākās 1959. gadā, fasāžu apmetums tika atjaunots 1966. gadā, bet paredzētā interjeru restaurācija uz laiku bija jāatliek, jo iepriekš veiktās nemākulīgās renovācijas gaitā iekštelpu apdare bija iznīcināta.
Pēc fotogrāfijām un interjera detaļu atliekām griestu gleznojumus un tēlniecības darbus nācās rekonstruēt Ļeņingradas restauratoru brigādei. Pilī strādāja arī lietuviešu tēlnieki. Par laimi, daudzi interjera detaļu fragmenti jau agrāk bija nodoti glabāšanai Rundāles pils muzejā, jo citādi nebūtu iespējams gūt precīzu priekšstatu par sākotnējo autentisko apdari.
Kupola zāles mākslīgā marmora restaurācija turpinājās līdz 1989. gadam. Atjaunotos vēsturiskos interjerus šajā laikā sāka izmantot sabiedriskām aktivitātēm, dažās telpās iekārtoja ekspozīciju par cukurbiešu audzēšanu, jo Selekcijas un izmēģinājumu stacija šajā nozarē bija specializējusies.
Entuziastus nevajadzētu kritizēt
Par padomju periodu pils vēsturē pieņemts izteikties kritiski, taču interjera rekonstrukcijas projekta autoram Dainim Bruģim ir cits viedoklis: «Nav taisnīgi «mest akmeņus» uz šo laiku, jo tagad ir citas iespējas un situācija. Toreizējā SIS vadība un mežotnieki, kā arī pils muzeja vadītāja Ilona Klēviņa darīja visu iespējamo, lai glābtu ēku no iznīcības. Daudzi vietējie iedzīvotāji pili neieredzēja, jo gandrīz katru sestdienu viņiem vajadzēja piedalīties parka kopšanas obligātās talkās, ko rīkoja Egons Fridrihsons un viņa domubiedri. Turklāt SIS ieguldīja iestādes līdzekļus pils uzturēšanā. Strādniekiem šķita, ka šī nauda ir «atrauta» no viņu maciņiem».
Pēc SIA «Mežotnes pils» nodibināšanas 1997. gadā sākās pils attīstības jaunu risinājumu meklējumi. Dainis Bruģis nešaubās, ka uzslavu pelnījusi sabiedrības toreizējā direktore Inese Meldere: «Viņai bija mākslas izglītība un laba intuīcija. Ineses ierosinājums pilī iekārtot viesnīcu izrādījās pareizs. Viņa uzdrīkstējās virzīt procesu laikā, kad vēl nebija nekādu ideju par ēkas pilnīgu rekonstrukciju.»
Dainis Bruģis skaidro, ka tāda tipa pilīs kā Mežotnē otrais stāvs paredzēts reprezentācijai, bet trešais bijis daļēji apdzīvots. Tur parasti atradušās telpas pils viesiem un kalpotājiem. Arī senatnē piļu interjeri mainījušies līdzi laikmeta modei, tikušas gādātas jaunas mēbeles, mākslas priekšmeti, aizkari.
«Man šķita, ka Mežotnes pilī nevajadzētu ieviest «plaša patēriņa garu», ko pārstāv rūpnieciski ražoti interjera priekšmeti. Vienojāmies, ka viesnīcas telpu stilistikā nevajadzētu pārkāpt 1920. gada robežu. Līdz tam laikam Līveni dzīvoja Mežotnē,» Dainis Bruģis stāsta par interjera koncepciju. Šis princips tika saglabāts, turpinot viesnīcas iekārtošanu arī pēc Mežotnes pils īpašnieku maiņas 2000. gadā.
Daudz vilinošu piedāvājumu
Pils ansambļa rekonstrukcijas pirmais posms beigsies līdz ar interjera iekārtošanas noslēgumu, teic Mežotnes pils direktore Dzintra Līce. Nākamais svarīgais uzdevums būs ainavu parka atjaunošana, ko paredzēts sākt 2002. gada pavasarī. Pašlaik ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis izstrādā parka rekonstrukcijas projektu. Pēc tam notiks muižas pārvaldnieka ēkas atjaunošana, kurā būs viesu nams ar 50 labiekārtotiem numuriem.
«Jau šogad pārliecinājāmies, ka jaunā viesnīca kļūst par šauru,» skaidro Dzintra Līce. «Tajā ir 37 vietas. Ja notiek plašas konferences vai ierodas liela tūristu grupa, naktsmājas nodrošināt ir sarežģīti. Līdz 2001. gada beigām viesnīcā jau rezervētas visas vietas, jo pilī notiek ļoti daudz semināru, konferenču, biznesa partneru tikšanos un banketu. Semināru rīkošanā aktīvākie ir Latvijas un ārvalstu kopuzņēmumi. Mēs mudinām arī nelielus uzņēmumus Mežotnes pilī organizēt konferences, jo šeit ir lielisks tehniskais nodrošinājums. Nodarbību telpas ir izolētas, tādēļ viesi ar dažādām interesēm cits citu netraucē.
Klienti var izmantot saunu, biljarda zāli, piedalīties izjādēs un braucienos ar zirgiem. Šo pakalpojumu piedāvā SIA «Lielmežotne», kam pieder zirgi un nepieciešamais inventārs. Informācijas, atpūtas un izklaides piedāvājumus var izmantot ikviens apmeklētājs. Maldīgs ir priekšstats, ka Mežotnes pils piemērota vienīgi turīgiem ļaudīm.»
Kafejnīcā var rīkot ģimenes viesības, bet jaunlaulātiem pāriem Dzintra Līce iesaka uz pili doties kāzu ceļojumā: «Tas varētu būt jauks un neaizmirstams piedzīvojums jebkurā gadalaikā. Skaistā daba, mākslas baudījums un viesnīcas mājīgums sniedz harmonizējošu efektu.»
Attīsta lietišķu sadarbību
Pagasta pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Rāzna Mežotnes pili uzskata par svarīgu infrastruktūras objektu, taču norāda: «Diemžēl pagasta budžetu apmeklētāju skaits un pils aktivitātes neiespaido. Pils saimnieki maksā nekustamā īpašuma, iedzīvotāju ienākuma un zemes nodokli. Tikko palielinās pils maksājumu daļa, to nākas iemaksāt pašvaldību budžeta izlīdzināšanas fondā. Neko darīt, tādi ir pašreizējie likumi.
Minēšu arī pozitīvus faktorus, ko veicina Mežotnes pils atrašanās pagasta teritorijā. Darba vietas pilī nodrošinātas 15 vietējiem iedzīvotājiem. Protams, gribētos vairāk, taču mežotnieku kvalifikācija vēl neatbilst prasībām, kas tiek izvirzītas tūrisma un izklaides industrijā. Es ceru, ka jaunieši, to sapratuši, turpinās izglītību, lai varētu savā dzīvesvietā atrast labu darbu.»
Jānis Rāzna informē, ka 16. novembrī pilī noticis valsts svētkiem veltīts sarīkojums, kam sekojusi pagasta iedzīvotāju balle. Ekskursija atjaunotajā ēkā organizēta arī Mežotnes pensionāriem. Atsauksmes bijušas jūsmīgas. Maksa par telpu īri mežotnieku sarīkojumiem esot gluži simboliska, piebilst pagasta padomes priekšsēdētājs. Ar pils vadību pašvaldība panākusi vienošanos par bezdarbnieku iesaistīšanu pils ansambļa teritorijas kopšanā. Abu iestāžu attiecības Jānis Rāzna uzskata par lietišķām un konstruktīvām.
Būs jāvienojas par labāko variantu
Interese par Mežotnes pili ir sakāpināta. Rekonstruēto ēku cenšas apmeklēt dažādām sabiedrības grupām piederoši iedzīvotāji. Pasūtītājs, ieguldot atjaunošanā lielu naudu, domā, kā to ātrāk saņemt atpakaļ, tādēļ banketu organizēšana turīgu aprindu klientiem šķiet pašsaprotama.
Tomēr Dainis Bruģis par diskutējamu uzskata pils turpmāko izmantošanu: «Kam galu galā pilī būtu jāatrodas? Par pirmā un trešā stāva funkcijām domstarpības nevarētu rasties, nav apspriežama arī konferenču centra lietderība. Tomēr aktuāls paliek jautājums par otrā stāva reprezentācijas telpu galveno funkciju. Vai tās atstāt kā izpriecu vietu vai tiekties pēc dziļāka satura? Prioritāšu noteikšana, manuprāt, nebūs viegls uzdevums, jo vajadzēs meklēt kompromisus.
Tūristiem un citiem viesiem ar laiku apniks otrā stāva pustukšie interjeri, bet ir daudz iespēju tiem piešķirt dzīvīgumu, jo saglabājušies dokumenti un fotogrāfijas par pils parādes telpu iekārtojumu firstu Līvenu laikā. Pilnvērtīgu interjeru iespējams veidot, iegādājoties tikai vēsturiskas mēbeles, taču šādi iekārtotas telpas banketiem izmantot ir ļoti riskanti.»
Projekta autors pieļauj, ka līdzvērtīga servisa banketu zāles nākotnē varētu iekārtot pils pārvaldnieka mājā. Savukārt galvenās ēkas parādes telpas būtu iespējams izmantot valsts augstāko amatpersonu pieņemšanām un svinīgiem sabiedriskiem sarīkojumiem.
***
Mežotne ir sena zemgaļu nocietinājuma vieta. Muižas vēstures pirmsākumi attiecas uz 17. gadsimtu – Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laiku. Krievijas ķeizariene Katrīna II 1795. gadā Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai. Pēc arhitekta Džakomo Kvarengi skices 1802. gadā tika uzcelta jauna pils ēka. Tā veidota klasicisma stilā.
***
Pakalpojumu cenrādis
Nosaukums; Cena
Pils apskate:
pieaugušajiem Ls 50
skolēniem, studentiem Ls 20
Gida pakalpojumi:
latviešu valodā Ls 2 – 8
svešvalodā Ls 20
fotografēšana pilī Ls 1
filmēšana pilī Ls 2
semināru zāle (10 – 20 vietu) Ls 150 dienā
semināru zāle (26 – 50 vietu) Ls 180 dienā
semināru biroja telpas (6 – 8 vietas) Ls 70 dienā
Cenas uzrādītas ar PVN.
***
SIA «Mežotnes pils» nodibināta 1997. gada 17. jūlijā. No 2000. gada 10. marta Mežotnes pils kļuvusi par valsts īpašumu. Tās pārvaldītājs ir valsts akciju sabiedrība «Valsts nekustamā īpašuma aģentūra». Mežotnes pilī strādā 24 darbinieki, bet tūrisma sezonā – 30.
No šī gada marta līdz augustam tika veikta pils ēkas pilnīga renovācija, saglabājot vēsturisko veidolu. Interjera rekonstrukcijas projekta izstrāde veikta SIA «Intarsija». Projekta autori ir mākslas zinātnieki Dainis Bruģis un Ina Līne.
Mežotnes pilī šogad iekārtots moderns konferenču un semināru centrs, viesnīcas papildnumuri, saimniecības telpu komplekss. Pašlaik turpinās vēsturisko interjeru, kafejnīcas un bāra iekārtošana. Tūristiem pils atvērta no 2001. gada augusta.
