Jubilāre Ilze Skrastiņa nepārdzīvo, ka dzimšanas diena sakrīt ar Ziemassvētkiem.
Iecavas kafejnīcas «Viestarti» īpašniece Ilze Skrastiņa dzimusi un augusi Iecavā un tagad te vada savu kafejnīcu. Viņai pašai šāds dzīves stils ļoti patīk.
Dzimusi pirms 42 gadiem 25. decembrī. «Dzīvoju pašā Iecavas centrā, tad gāju bērnudārzā «Cālītis», mācījos Iecavas vidusskolā,» par jaunības gadiem stāsta I. Skrastiņa. Saistību ar Ziemassvētkiem nepārdzīvo – padomju laikos tā ir bijusi pamatota iespēja ģimenei uz šiem svētkiem sanākt kopā, bet tagad dāvanas vairs neesot galvenais. Svarīgāka ir kopā būšana ar mīļajiem cilvēkiem.
Aktīva bērnība
Mazotne palikusi atmiņā kā ļoti aktīvi aizvadīta. Bērni gāja laukā, daudz spēlējās. Bija daudz krievu tautības rotaļu biedru, un tā ārā pie smilškastēm apgūta arī krievu valoda. Skolas brīvlaikā reizēm gandrīz uz visu vasaru bērni vesti pie vecmammas uz Vecpiebalgas novada Dzērbeni.
Vecāki Jānis un Solveiga Liepiņi strādāja Lauksaimniecības ministrijas skaitļošanas centrā, kas savulaik atradās pašreizējās a/s «Balticovo» telpās. Atmiņās palikuši interesanti vecāku kolēģi un dažādi pasākumi, kas darbavietā rīkoti. Tomēr šī darbavieta likvidēta.
Ilzei kopā ar māsu Evu vecāki uzticējuši gana daudz darba. Pagājušā gadsimta 80. gados Iecava bija slavena kā gurķu audzēšanas vieta, un nācās strādāt vecāku dārziņā – pieskatīt siltumnīcu, paveikt citus darbus. Brauca līdzi uz tirgu, sēja redīsu buntes. Populārākā tirgošanās vieta bijusi pie veikala «Minska» Rīgā, Purvciemā. «Bērniem tas bija ļoti jauks laiks,» smej I. Skrastiņa.
Ar vīru paveicies
Studiju gados izvēle kritusi uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kur apgūta agronoma-dārznieka profesija. «Tolaik visi ņēmās pa laukiem – draudzenes vecāki audzēja puķes, citi darbojās ar bitēm. Likās, ka tas būs īstais, ar ko nodarboties,» atceras uzņēmēja. Galvenais ieguvums tomēr esot bijusi iepazīšanās ar vīru Aigaru. «Bija vērts studēt,» joko jubilāre.
Pēc studiju beigšanas domāts par darba iespējām. Tomēr vecāki uzstājuši – ja strādā, tad paši sev, un rādījuši piemēru, tirgojoties savā kioskā Iecavas tirgū. Nolemts izveidot ēdināšanas uzņēmumu, īstenots arī tam laikam drosmīgs pasākums – uzceļot ēdinātavu «tukšā vietā». «Vecāki palīdzēja – nopirka zemi. Man ļoti paveicies ar vīru – Aigaram patīk nodarboties ar celtniecību. Uzcēla kafejnīcu, vēlāk klāt pirti, tagad mūsu privātmāju,» priecājas I. Skrastiņa. «Viestartu» krogs tapa teju «tukšā vietā» – iepriekš tur bija ēka, kuru vajadzēja nojaukt.
Lai kā ietu un kā vecāki atbalstītu, tomēr bijuši arī grūti brīži, īpaši krīzes laikā. Tad pat bijusi doma braukt uz Lielbritāniju. «Tad pie mums sāka biežāk piestāt lietuvieši, īpaši ziemas laikā viņi brauc slēpot uz Baldoni, Siguldas trasēm. Mums ir viesmīle, kas dzimusi Lietuvā. Kad viņa pieiet pie klientiem un uzrunā viņus lietuviski, viņi atplaukst,» stāsta saimniece. Tā grūtie laiki pārdzīvoti. Nosaukums gan nomainīts no kroga pret kafejnīcu. Iniciatīvas autore bijusi māsa Eva, kurai krogs licies «šausmīgs nosaukums».
No ārzemēm atved idejas
Lai arī pašreizējās dzīves centrs ir kafejnīca, tomēr liela uzmanība nenoliedzami tiek veltīta arī abiem dēliem – Linardam un Eduardam. Māmiņa gan vērtē, ka viņas mazotnē bērni vairāk ar dažādām aktivitātēm nodarbojušies.
Ik pa brīdim jubilāre kopā ar māsu Evu iesaistās dažādās mazās un noderīgās avantūrās. Vispirms mēģinājušas pamācīties pirts lietas Vecumnieku novada Batņu ģimenes saimniecībā «Lielzemenes». «Sākumā jau gribējām tikai iemācīties pirtsslotu sasiet, bet tas ievilka uz veselu gadu. Tas bija īsteni latvisks pasākums,» atceras Ilze. Tad Rīgā apgūti stila kursi, kurus gaviļniece novērtē kā ļoti noderīgus. «Iemācīja elementāras, sievietēm svarīgas lietas, kaut ko tādu meitenēm noteikti vajadzētu skolā mācīt,» vērtē I. Skrastiņa.
Brīvajā laikā jubilārei patīk ceļot. Apskatīta Zviedrija, devušies slēpot arī uz citiem ziemas kūrortiem. Apmeklēta Izraēla, Apvienotie Arābu Emirāti un daudzas citas zemes. Katrā gaviļniece cenšoties apskatīties un kādu ideju paķert, ko pēc tam izmantot arī savā kafejnīcā. Tas dod pozitīvas pārmaiņas gan pašiem, gan «Viestartiem».
Tomēr galvenokārt Ilzei patīk dzīvot turpat, Iecavā. «Gan zaļa vide, gan tuvu Rīgai. Ciemā visus pazīsti, visus sveicini. Kultūras dzīve apkārt ir interesanta. Ziemassvētkos Rundāles novada Mazmežotnes muižā klausījāmies Igo un Tomasa Kleina koncertu,» stāsta jubilāre Ilze Skrastiņa.
