Latvijā ir noteiktas īpaši jutīgās teritorijas, kas galvenokārt atrodas Zemgalē un Rīgas apkaimē. Šajā zonā lauku saimniecību īpašniekus skar dažādi ierobežojumi, jo lauksaimnieciskā darbība ietekmē vidi.
Latvijā ir noteiktas īpaši jutīgās teritorijas, kas galvenokārt atrodas Zemgalē un Rīgas apkaimē. Šajā zonā lauku saimniecību īpašniekus skar dažādi ierobežojumi, jo lauksaimnieciskā darbība ietekmē vidi.
Nosaka dokumenti
Plaša videi jutīga teritorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas atrodas Lielupes baseinā. Cik daudz lauksaimnieciskā darbība ietekmē vidi, galvenokārt augsni un upes ūdeni? Kā augsnes izpēte var sekmēt zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu? Šie un citi jautājumi tiks risināti kopprojektā “Latvijas un Lietuvas agroķīmisko pētījumu institūciju sadarbība starpvalstu monitoringā, pētot slāpekļa un fosfora saturu Lielupes baseina augsnēs/LIELASOIL”. Aktivitāte iekļaujas INTERREG III A prioritātes ziemeļu un dienvidu Baltijas jūras reģiona INTERREG III kaimiņu sadarbības programmā. Projektu izstrādā Lietuvas Zemkopības institūta Agroķīmisko pētījumu centrs (vadošais partneris) un Latvijas valsts SIA “Agroķīmisko pētījumu centrs”.
Zinātnieki nodarbojas ar augsnes monitoringa jautājumiem, kas aktuāli Eiropas Savienības dokumentos (“Ūdeņu struktūrdirektīva”, “Nitrātu direktīva”) un citos dokumentos, kā arī “Fosfora direktīvā”, ko paredzēts ieviest tuvākajā laikā.
Projekta mērķis ir novērtēt augsnes minerālā slāpekļa un augiem izmantojamā fosfora saturu Lielupes baseina augsnēs saistībā ar datiem par augu barības elementu bilanci laukos un ūdeņu piesārņojumu ar slāpekļa un fosfora savienojumiem, kā arī sniegt ieteikumus lauksaimnieciskās darbības izraisītā ūdeņu piesārņojuma samazināšanai.
Latvijas un Lietuvas pētnieku sadarbība, īstenojot šo projektu, sākās 2006. gada nogalē un turpināsies līdz 2007. gada decembrim. Pētījumam izvēlēti rajoni Lielupes baseina teritorijā. Latvijā tie ir trīs – Jelgavas, Dobeles, Bauskas (daļēji arī Rīgas rajons), bet Lietuvā seši – Jonišķu, Pakrojas, Radvilišķu, Pasvales, Biržu un Kupišķu rajons.
Četri posmi
Darbs sadalīts četros posmos: monitoringa vietu izvēle, vienotas datu bāzes izveide, “Augsnes elementa” (minerālā slāpekļa un augiem izmantojamā fosfora saturs augsnē) ieviešana, vienotās monitoringa sistēmas vadlīniju izstrāde.
Līdz šim veikta augsnes analīžu metožu harmonizācija, proti, abās valstīs ņemtiem augsnes paraugiem sagatavota reprezentatīva 100 augsnes paraugu izlase, kas vienlaikus analizēta gan Latvijas, gan Lietuvas agroķīmisko pētījumu centros. Pēc katrā valstī akceptētām analīžu metodēm un tehnoloģijām noteikti: augsnes reakcija, organisko vielu saturs, augiem izmantojamā fosfora un kālija saturs, amonija un nitrātu slāpekļa saturs. Saskaņā ar analīžu datu statistisko analīzi izstrādāti vienādojumi, kas kalpos pēc dažādām metodēm iegūto rezultātu salīdzināšanai. Šīgada pavasarī no izvēlētajiem laukiem ir ņemti augsnes paraugi augiem izmantojamā fosfora un minerālā (amonija un nitrātu) slāpekļa noteikšanai.
Projekta laikā iegūtie izmēģinājumu dati tiks ievietoti īpaši šim nolūkam veidotā datu bāzē. Informācija par projekta gaitu un attīstību turpmāk tiks publiskota gan reģionālajos laikrakstos, gan valsts SIA “Agroķīmisko pētījumu centrs” mājaslapā .
