Divi iepriekšējās «Talantu fabrikas» finālisti – Roberto un Elizabete – par sevi atgādina joprojām. Pavisam drīz viņus atkal varēs dzirdēt mūsu rajonā. «Bauskas Dzīve» šoreiz uz sarunu aicināja itāliešu puisi Roberto.
Divi iepriekšējās “Talantu fabrikas” finālisti – Roberto un Elizabete – par sevi atgādina joprojām. Pavisam drīz viņus atkal varēs dzirdēt mūsu rajonā. “Bauskas Dzīve” šoreiz uz sarunu aicināja itāliešu puisi Roberto.
Kāpēc ieradies Latvijā? Kāds bija tavs mērķis?
– Liktenis man izvēlējās Latviju. Beidzot universitāti Itālijā, ļoti gribēju braukt uz ārzemēm un tur mācīt itāliešu valodu. Vēlējos doties uz Portugāli vai Brazīliju, bet iespēja strādāt bija tikai Baltijas valstīs. Igauņu valoda likās pārāk grūta, kartē Latvijas un Rīgas izvietojums man šķita daudz tīkamāks.
Nokļuvu kādā vidusskolā Rīgā, taču jau pēc trim mēnešiem bija jābrauc atpakaļ, jo mani iesauca armijā. Itālijā aizgāju uz vēstniecību un runāju latviski, viņi brīnījās, kā es tik labi to protu. Man ieteica turpināt mācīties par tulku. Tā es atgriezos Latvijā un Universitātē izglītojos tālāk.
Kā tu iemācījies latviešu valodu?
– Dzīvoju latviešu ģimenē un tur runāju tikai latviski. Ļoti daudz man palīdzēja skolēni, draugi. Sākumā ar savu Latvijas “mammu” runājāmies vāciski, bet mums tas gāja grūti. Pirmais teikums, ko iemācījos latviski, bija: “Man ir ļoti auksti.” Tad jau sekoja vārds pēc vārda, tagad valodu apgūstu veiksmīgi.
Kā nokļuvi “Fabrikas muzikālajā teātrī”?
– Bija iespēja pieteikties, un es to izdarīju. “Fabrika” paņēma ļoti daudz laika, radās pat parādi Universitātē. Daudzi noteikti domā, ka “Fabrikā” kļūsti par zvaigzni, bet tā nav. Es nejūtos kā zvaigzne, jo šis pagodinājums ir jānopelna.
Kādi tev šķiet latvieši?
– Vislabāk jūs iepazinu tieši “Fabrikā”, jo kopā pavadījām 24 stundas diennaktī. Latvieši ir ļoti mierīgi, vienkārši un izpalīdzīgi. Draudzīga tauta un strādīga arīdzan. Taču strādāt nevajadzētu ar galvu uz leju, bet gan ar galvu uz augšu.
Kādi ir tavi nākotnes plāni?
– Vēlos nopirkt dzīvokli, gribu dzīvot šeit, jo man Latvijā patīk. Ejot pa ielu vai iekāpjot trolejbusā, man smaida, īpaši vecākas sievietes. Viņas ir manas lielākās fanes.
Vēl es gribu, lai mums ar Elizabeti izdotos paveikt iecerēto. Runāju ar savu menedžeri Sardīnijā, parādīju mūsu kompaktdiskus, izstāstīju par kopprojektu. Viņš bija sajūsmā un ļoti ieinteresēts. Mūs aicināja piedalīties koncertturnejā ar pilnu dziesmu programmu. Par mums interesējies kāds slavens itāliešu dziedātājs, kura vārdu pagaidām neizpaudīšu. Viņš bija izlasījis ikmēneša avīzē par mani rakstu “Roberto – Latvijas karalis”. Es un Elizabete esam iecerējuši janvārī braukt uz Itāliju koncertturnejā.
Kādas tev atmiņas par pagājušās vasaras koncertu Bauskā?
– Bauska ir mana vismīļākā pilsēta. Bija brīnišķīgs koncerts, daudz cilvēku, tādu atsaucību vēl nebiju jutis. Pēc koncerta man rokās bija daudz ziedu. Bauska ir skaista pilsēta, pie pilsdrupām skats ir lielisks.
A. TEIŠERSKA, studente
