1. KONTRASTU ZEME. Jautrība, omulība, brīvības īsta apzināšanās un baudīšana, arī viltība, atjautība un nedaudz slinkuma – to itāliešiem neatņemt.
1. KONTRASTU ZEME
Jautrība, omulība, brīvības īsta apzināšanās un baudīšana, arī viltība, atjautība un nedaudz slinkuma – to itāliešiem neatņemt.
Viņi mīl dzīvi, labus ēdienus, kultūru un skaistumu. Saules un prieka zeme. To var just, pat tādā skrējienā izjožot cauri Itālijai, kādā mēs, daži baušķenieki, bijām ierauti desmit dienās septembra vidū (maršruts kartē redzams). Trīs stundas Florencē, četras Romā… tas, protams, nav nekas, lai varētu izjust, izprast valsti un tautu.
Taču priekšstati un emocijas rodas. Bet! Tās ir tikai manas izjūtas, lūdzu neuztvert kā neapstrīdamas patiesības. Vienu gan varu teikt uzreiz: ja jūs ilgstoši nomāc īgnums un slikts garastāvoklis, ja jums ir izdevies sakrāt liekus latus, bet tie prieku nevairo, aizbrauciet uz Itāliju. Tur prieks jūs uzmeklēs pats.
Baznīcas un mafijas mājvieta
Itālija ir kontrastu zeme – gan katoļu baznīcas, gan mafijas mājvieta. Šeit ir tas fenomens, ka valsts iekšienē atrodas divas neatkarīgas valstiņas – Sanmarīno un Vatikāns. Bet, šķiet, droši var teikt, ka trešā neatkarīgā valsts valstī ir mafija.
Itālieši ir apbrīnojami ar šo nesavienojamības savienošanu – pasaules katolicisma centrs, dogmu citadele un sargs, bet turpat pilnīgi dabiski un brīvi «sit augstu vilni» pārmērības ēšanā, dzeršanā, kā arī mīla, dziesmas, dejas un blēdīšanās.
Dodos ar kuģīti uz Kapri salu un redzu kuģīša vadītāja kabīnē uz pults Svētā Antonio bildīti un Dievmātes reprodukciju. Taču šie paši kuģotāji bez liekas minstināšanās paprasa vēl 8000 liru par iebraukšanu grotā, lai arī tas jau ierēķināts brauciena biļetē. Romā birojos uz datoriem uzlīmēti pāvesta attēli, tie ir veikalos uz kases aparātiem, pat metro vagonā pie sienām – Dievmāte. Vatikāna aizliegumi kontrolēt dzimstību… bet statistika liecina, ka Itālijā ir viens no zemākajiem dzimstības līmeņiem Eiropā – uz ģimeni 1,3 bērni.
Mēs to varbūt nosauktu par divkosību, liekulību. Bet itāliešiem tā ir dabiska dzīvošana, viņi lieki nefilosofē, viņi ņem no dzīves, ko var. Malači!
Dienvidnieki un ziemeļnieki
Kontrasti ir tik daudzviet, arī starp Itālijas ziemeļiem un dienvidiem. Ziemeļitāliešiem ir daudz gaišmatainu cilvēku, dienviddaļā – tumšmataini, melnīgsnēji. No ekskursantes viedokļa – ziemeļdaļā var lētāk iepirkties un lētāk paēst nekā dienvidos. Bezgala garšīgo itāliešu kapučīno krūzīti Borgomanero (pilsētiņa ap 80 kilometru no Milānas, kuras pievārtē notiek Eiropas čempionāts autokrosā) pirku par 2500 lirām, bet Kapri salā – par 5000 lirām.
Ziemeļnieki uzskata, ka dienvidnieki esot viltīgi, slinki un pērkami, bet ziemeļnieki strādīgi. Savukārt dienvidnieki domā, ka ziemeļnieki ir rupji pusvācieši vai pusfrancūži, bet viņi paši ir izturīgi un pacietīgi un vergo ziemeļnieku rūpnīcās. No savas pieredzes varu teikt, ka dienvidos viņi prot veikli un viegli izvilināt naudiņu no tūristiem – viens aira vēziens un čaukst liru tūkstoši… Droši vien, ka ar tādu pašu viltību un blēdīšanos jāturas viņiem pretī, jo īstenībā itāliešiem patīk sacīkstes «vešanā ap stūri».
«Itālija ir trūcīga valsts, kurā ir ļoti daudz bagātu pilsoņu,» teicis kāds ASV vēstnieks. Jā gan, Itālijas province Lombardija (tajā ir Bergāmo, Milāna, Mantuja) ir viens no Eiropas Savienības visbagātākajiem apgabaliem. Un ir dienvidi, Sicīlija ar vairāk kā 14 procentu bezdarbu, nabadzību…
Siestas laikā arī guļ diendusu
Enerģija, rosība visapkārt, it kā dzīves ritms ir skaļš un straujš, tomēr līdzsvarots. Man visu laiku atmiņā skats Borgomanero – ieliņas cilvēku pilnas, bērni spiedz un kliedz, bet pēkšņi neviena vairs nav. Tukšs, kluss. Pulkstenis ir 13, sācies svētais pusdienas pārtraukums siesta. Tas visur ilgst līdz pulksten 15 vai pat līdz 16.
Pat degvielas uzpildes stacijas parasti ir slēgtas pusdienlaikā, arī svētdienās un svētku dienās. Visu laiku tās darbojas vienīgi pie autostrādēm un valsts robežpunktos. Ar to gluži vienkārši jārēķinās.
Pusdienas pārtraukumā ne tikai paēd, kārtīgi atpūšas, pat guļ diendusu, pēc tam var strādāt vēlu pēcpusdienā, baudīt vakara un nakts priekus. Itālieši nedzīvo, lai strādātu, viņi strādā, lai dzīvotu – sacījis anglis Martins Solijs.
(Turpinājums sekos)
Fakti
Itālijā ir 57 miljoni iedzīvotāju;
naudas vienība – itāliešu lira (1000 liru = ap 30 santīmu);
itāliešu pamatvērtība – ģimene;
kaislības – labs ēdiens un dzēriens (maltīte sastāv vismaz no pieciem ēdieniem), futbols, l’amore (mīlestība);
jaukākās izpriecas – pārspēt viltībā savu tautasbrāli, karaoke.
Izmantota M. Solija grāmata «Kas ir itālieši?»
