Bagātīgs ogu klājiens.
Bagātīgs ogu klājiens
Zālītes u. c. apkārtnes mežos šogad padevusies vēl neredzēta ogu raža. Attālākajās vietās mežos, kur mazāk iekļūst lasītāji, ir gandrīz zils melleņu klājiens. Arī citur čaklākās ogu lasītājas dienā ievāc līdz pat 30 litriem ogu.
«Bauskas Vēstnesis», 1933. gada 4. augusts, 30. nr.
Kādreiz gan bija pīļu…
Vecmuižas mednieku biedrība «Mednis», atklājot pīļu medību sezonu, ir neapmierināta ar pīļu neesamību. Tā ar prieku atceras laikus pirms Misas upes bagarēšanas, kad bija tik liela pīļu bagātība, ka varēja nomedīt ap 30 pīļu dienā.
«Bauskas Vēstnesis», 1931. gada 7. augusts, 32. nr.
Mierīgi pagājusi pretkara diena
Šogad 1. augusts pagājis mierīgi, jo, kā zināms, katru gadu šo dienu komunisti atzīmē kā pretkara dienu, bet šogad Bauskā no viņu puses nav bijis nekādas rosības. Trūka pat sarkanā karoga kādā kokā vai telefona stabā. Nav atrastas arī proklamācijas. Tas liecina, ka pēdējās komunistu apcietināšanas devušas vēlamo rezultātu.
«Bauskas Vēstnesis», 1931. gada 7. augusts, 32. nr.
Aizdedz sērkociņu, lai skatītos kannā
Eksplodējot benzīna kannai, apdedzinājies Bruknas pagasta Baložu māju veikalnieks Jēkabs Kalniņš. Sprādziens atskanēja, kad viņš, sajaucot petrolejas kannu ar benzīna kannu, ar aizdegtu sērkociņu skatījies, cik daudz šķidruma palicis kannā, domādams, ka skatās petrolejas kannā.
«Bauskas Vēstnesis», 1931. gada 14. augusts, 33. nr.
«Nedienas» peldvietās
Bauskas pilsētas valde noteikusi, ka zirgus to īpašnieki drīkst peldināt tikai Mēmelē pie mācītājmuižas, taču bieži nākas redzēt, ka zirgu īpašnieki zirgus peldina, kur pagadās, apdraudot ar netīrumiem cilvēku peldvietas.
«Bauskas Vēstnesis», 1931. gada 14. augusts, 33. nr.
***
Lielajās avīzēs un žurnālos daudz raksta par nūdistiem, kas Ādama un Ievas kostīmos parādās Rīgas un Jūrmalas pludmalēs. Sauļošanās, kā zināms, ir laba lieta, bet vai kaunība arī nav tikpat laba lieta. Varbūt tagadnes jaunajai paaudzei tas viss ir nieks, jo var lasīt, ka dažs labs pārītis pludmalē pat redzēts intīmā pozā. Kurpretī pirms 40 gadiem Bauskas apkārtnē runāja, ka Bornsmindē kādās mājās vīrieši un sievietes gājuši kopā pirtī mazgāties un par to tikuši nopelti pat baznīcā no kanceles. Bet tagad šī kaunība pazudusi un neatrast to arī Bauskā.
Kādreiz Bauskā bija noteiktas atsevišķas peldvietas sievietēm un atsevišķas vīriešiem. Tagad tas viss vairs netiek ievērots un sievietes pat nevarot pārģērbties, vīriešu acu nepavadītas. Pat vēl trakāk – kopīgajās peldvietās viens otrs peldēties dodas Ādama kostīmā un pēc tam tāds arī sauļojas, ka nekur acis likt. Vai te atkal nebūtu kāds stingrāks vārds sakāms un rīcība gaidāma no pilsētas tēviem?
«Bauskas Vēstnesis», 1933. gada 4. augusts, 30. nr.
Trokšņaini aizvadīta Domes sēde
Pagājušā Bauskas pilsētas Domes sēdē tika skatīti divi svarīgi jautājumi. Tādēļ tā notika visai trokšņaini, jo sociāldemokrāti ar pilnu krūti devās cīņā pret pilsoņiem par žīdu lietu. Galvenais strīdus ābols bija pilsētas otra ārsta pieņemšana. Par to vispirms referēja pilsētas slimnīcas ārsts dr. Paegle. Sociāldemokrāts Piļevskis to komentēja, ka pilsētai otra ārsta nevajagot, jo šo amatu jau praktiski izpilda ārsts Niselovičs, kas esot vislabākais ārsts Bauskā. Vienīgais vajagot viņam par 50 latiem paaugstināt algu.
Kad pilsoniskais bloks pret to iebilda, tad sākās strīds par paša Niseloviča personu, ko dedzīgi aizstāvēja sociāldemokrāti. Laikam jau tāpēc, ka Niselovičs ir redzēts 1. maijā maršējot zem sarkanā karoga. Balsojot algas pielikums Niselovičam tika noraidīts. Tad pilsoņu solos bija dzirdamas replikas, ka Nišsus vairs 1. maijā zem sarkanā karoga neies, jo sarkanie domnieki nav pratuši tam izkārtot ko vērtīgu. Sēdē tika izsludināts pārtraukums, pēc kā pilsoniskais bloks ierosināja otrajam ārstam noteikt algu Ls 200 un izsludināt konkursu, bet domnieks žīds Berelovs ierosināja samazināt šo summu par 50 latiem un bez konkursa iecelt šajā amatā Niseloviču. Balsojot priekšlikums tika noraidīts, bet atbalstīts pilsoniskā bloka piedāvājums.
Noklausoties šo sēdi, radās priekšlikums dažiem sociāldemokrātiem nākamajās vēlēšanās kandidēt no žīdu saraksta, jo latviešu strādnieks nez vai atdos vairs savu balsi par žīdu draugiem.
«Bauskas Vēstnesis», 1933. gada 18. augusts, 32. nr.
Senajās avīzēs un ziņās ielūkojies A. URTĀNS, vēstures maģistrs
