Pretošanās okupācijas režīmam pēc Otrā pasaules kara izpaudās ne tikai bruņotā, bet arī nevardarbīgā veidā, kas bija citāda cilvēku iekšēja nepakļaušanās valdošajai iekārtai.
Pretošanās okupācijas režīmam pēc Otrā pasaules kara izpaudās ne tikai bruņotā, bet arī nevardarbīgā veidā, kas bija citāda cilvēku iekšēja nepakļaušanās valdošajai iekārtai.
Šim pretošanās veidam bija vairākas izpausmes. To patlaban pēta muzeja vēsturnieki. Parastākā šādas pretošanās forma bija nelegālu jeb pagrīdes organizāciju un grupu veidošana, kuru mērķis bija veikt tā saucamo pretpadomju aģitāciju un citādi atgādināt sabiedrībai par Latvijas okupāciju un prettiesisko varu. Bet šādas aktīvas un brīžiem pārgalvīgas darbības dēļ bieži vien tika atklātas organizācijas vai grupas. Plašākai auditorijai noteikti ir zināma pretpadomju anekdošu stāstīšana u. tml. garīgās pretošanās formas.
Labāka uzruna «biedrs» un «biedre»
Īpaši aktīvi pagrīdes organizāciju un grupu darbībā bija skolu jaunieši, kam 40. gadu otrajā pusē daudz tuvāka bija nacionālas un neatkarīgas Latvijas ideja nekā komunistiskā ideoloģija. To, starp citu, atzinušas arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības (LĻKJS) Bauskas apriņķa amatpersonas, rakstot, ka 1945./1946. mācību gadā Bauskas apriņķa skolās bijis problemātiski izveidot pionieru un komjauniešu organizācijas. No 39 apriņķa skolām komjaunatnes organizāciju nebija 28 mācību iestādēs, bet, piemēram, Bauskas vidusskolā valdošā nacionālpatriotiskā noskaņojuma dēļ nedaudzie komjaunieši jutušies ne visai labi.
40. gadu beigās toreizējā laikrakstā «Bauskas Darbs» var lasīt pārmetumus Bauskas vidusskolas skolotājiem, kas it kā aizmirsuši, ka dzīvo padomju valstī, kur lepnākā uzruna ir «biedrs» un «biedre», nevis «kungs» un «kundze», ko mēdz lietot šīs skolas atsevišķi pedagogi.
Pretošanās grupas dalībniekus arestē
Pazīstamākā no nevardarbīgas pretošanās grupām, par kuru jau vairākkārt rakstīts, bija Bauskas jauniešu pretošanās grupa, kas izveidojās 1948. gada rudenī. Tās vadītājs bija Arvīds Kļauga. Viņa vadītie pilsētas vidusskolas jaunieši savu darbību galvenokārt izvērsa pretpadomju aģitācijā, pilsētā izlīmējot dažādus uzsaukumus un aicinājumus. Viens no grupas darbības virzieniem bija nacionālā gara uzturēšana. Notika Latvijas vēstures studēšana, kas atšķīrās no vidusskolā tolaik mācītās. Bauskas jaunieši izveidoja sakarus ar Latvijas Valsts universitātes studentu pretošanās grupu, ko vadīja Bauskas vidusskolas 1948. gada absolvents Gunārs Zemtautis. Jauniešu pretošanās grupa Bauskā tika atklāta, un 1950. gada 22. jūnijā vidusskolas izlaiduma dienā dalībniekus arestēja.
1949. gada sākumā Bauskā izveidojās vēl viena jaunatnes nacionālās pretošanās grupa – «Jaunās saules cēlāji». Zināms, ka šajā organizācijā bija 11 biedru un to vadīja Raimonds Dzenis. Arī šīs grupas jaunieši gatavoja pretpadomju skrejlapas («Nāve boļševikiem un viņu atbalstītājiem!», «Sitiet krievus!» u. tml.) un izplatīja tās Bauskā. Organizācijas darbība bija visai neilga, jo jau 1949. gada oktobrī tika apcietināts tās vadītājs un vairāki organizācijas biedri.
Gatavojas uzspridzināt tribīni
Minētās ir tikai divas šādas organizācijas, kas darbojās Bauskā. Tomēr gandrīz droši var apgalvot, ka līdzīgas organizācijas darbojās arī citviet ne tikai 40. gadu beigās, bet arī 50. gados, taču pašlaik par tām trūkst informācijas.
Minimālas ziņas, piemēram, ir par jauniešu grupu, ko vadīja Atmodas laika aktīvists un nu jau aizsaulē aizgājušais Juris Ziemelis, kuru apcietināja 1960. gadā. Viņa vadītie jaunieši, piemēram, pirms Oktobra revolūcijas svētkiem gatavojās uzspridzināt tribīni Bauskā, bet 18. novembrī bija paredzēts pilsētā uzvilkt sarkanbaltsarkano karogu. Diemžēl nekas vairāk par šīm akcijām pagaidām nav zināms, taču, iespējams, ka šos nodomus pārtrauca grupas vadītāja arests.
Karogus samet Mēmelē
Par vēl vienu nevardarbīgas pretošanās formu var uzskatīt sarkanbaltsarkano karogu uzvilkšanu Latvijas Republikas svētku dienās. Liecības par šiem notikumiem parādās jau 40. gadu otrajā pusē, un šādas akcijas laiku pa laikam tika veiktas līdz pat 80. gadu otrajai pusei. Par sava veida nevardarbīgas pretošanās izpausmēm var uzskatīt arī pagaidām vēl neskaidrus gadījumus toreizējo padomju valsts svētku – 1. maija un 7. novembra – priekšvakarā, kad pilsēta bija rotāta ar sarkaniem karogiem un kad palaikam tie tika norauti un, piemēram, samesti Mēmelē.
Nākas upurēt trīs egles
Visai komisks gadījums ar sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšanu noticis 1946. gada 18. novembrī Panemunes pagastā. Tur to veikt nolēmusi vietējo partizānu jeb mežabrāļu grupa.
Par piemērotu vietu izraudzīta kāda egle Budbergas parkā. Karogu izgatavojusi Velta Vīns, kātam izmantota akas vindas kārts. Naktī uz 18. novembri partizānu vienības vadītājs Ēriks Arvīds Narkevics uzrāpies eglē un tās galotnē piestiprinājis karogu. Tikai ap pusdienas laiku parkā ieradusies vietējo iznīcinātāju grupa ar pagasta milicijas pilnvaroto Milliņu. Viņš eglē līst baidījies, domājis, ka tā ir mīnēta. Sācis šaut pa karoga kātu, bet nav trāpījis. Tad ņēmis talkā zāģi un nozāģējis egli. Taču krītot tā ar visu karogu ieķērusies blakus augošā eglē. Nozāģēta arī tā, bet krītot abas ieķērušās trešajā eglē, nozāģēt nācies arī to. Par šo notikumu tagad Budbergas parkā liecinot tikai trīs egļu celmi.
Iesaistās augstas amatpersonas
Dziļākas izpētes vērts ir darbs to partijas, padomju aktīva un represīvo iestāžu darbinieku un viņu darbības apzināšanā Bauskas pusē, kas, ieņemdami dažādus amatus, tomēr uzturēja sakarus ar nacionālo pretošanās kustību un tādējādi zināmā mērā veicināja šo kustību. Šāda, pagaidām nepārbaudīta informācija, ir par Iekšlietu Tautas Komisariāta Bauskas apriņķa nodaļas priekšnieku kapteini V. Lankovski (1948. gadā viņu at- cēla no amata) un par Bauskas apriņķa Izpildu komitejas priekšsēdētāju Ludvigu Draudziņu. Īpaši interesanti būtu izzināt L. Draudziņa darbību un motīvus, kas lika tik augstai amatpersonai saistīties ar nacionālās pretošanās kustību, par ko viņš tika arestēts 1945. gada februārī. Padomju darbības dēļ viņš bijis par mata tiesu no nāves vācu okupācijas laikā un izcietis sodu Vecsaules kūdras purva darba nometnē.
Jauniešu pasākumā «nepiedienīgi uzvedas»
1948. gada 24. martā LĻKJS Centrālkomitejas Birojs Rīgā apsprieda jautājumu «par dažu Bauskas vidusskolas audzēkņu nepiedienīgu uzvešanos» un konstatēja, – kādā jauniešu pasākumā Bārbeles pagasta Tautas namā Bauskas vidusskolas audzēknes Selga, Jaunzema un Villere demonstratīvā veidā uzstājās izkropļotā veidā ar banālajām rietumeiropas dejām un ņirgājās par komjaunatnes darbiniekiem un Tautas nama vadību, kas uz to aizrādīja. Biroja sēdē tika konstatēts, ka minēto skolnieču uzvedība liecina, ka Bauskas vidusskolā ir ļoti vāja jaunatnes komunistiskā audzināšana.
Lietas apstākļi ir neskaidri, jo šajā sēdē Bauskas apriņķa Tautas izglītības nodaļas vadītājs Lipskis un Latvijas PSR Izglītības ministrijas inspektors Zubovs centās aizstāvēt meiteņu uzvedību. Uz to biroja amatpersonas reaģēja ļoti asi, aizrādot, ka šāda rīcība kompromitē sūdzības iesniedzēju, kas arī piedalījās šajā sēdē. Noslēgumā pēc karstām deba- tēm tomēr tika pieņemts lēmums sodīt minētās skolnieces – Selga tika izslēgta no vidusskolas, bet Jaunzema un Villere saņēma stingro brīdinājumu.
P. S. Vēlos atgādināt, ka Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā gaidīts ikviens, kurš bijis to dienu notikumu aculiecinieks vai arī aktīvs dalībnieks un ar savu atmiņu stāstījumu vai materiālām liecībām varētu sniegt atbalstu izstādes iekārtošanai. To paredzēts atklāt Latvijas Republikas 85 gadu jubilejas pasākumu laikā novembrī.
