Valsts kontrole (VK) pērnā gada nogalē publiskoja revīzijās pašvaldībās konstatēto nepilnību kopsavilkumu, iesakot risinājumus racionālu vietvaru veidošanai un rosinot diskusiju likumdevēju lokā un sabiedrībā.
Patiesa atskaite
Galvenais secinājums pēc pēdējo piecu gadu revīzijās konstatētā – zinoša, situāciju un iespējas izprotoša, prasīga un aktīva vietējā sabiedrība ir nozīmīgākais pašvaldības pilnveidošanās motivētājs.
Vienlaikus svarīga nepārtraukta, patiesa un pilnīga pašvaldības atskaitīšanās par paveikto, sasniegto, par izmaksām un salīdzinošs vērtējums, kas mudinās meklēt racionālāko pārvaldes funkciju īstenošanas formu, norādīts prezentācijā, kas pilnībā pieejama VK mājaslapā lrvk.gov.lv, informē VK sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis.
Kā uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa, jāturpina diskusija par to, kā valsts institūcijām un pašvaldībām nodrošināt sabiedrību ar objektīvu, pilnīgu un saprotamu informāciju, lai tās līdzdarbība kļūtu aktīvāka.
Vairāki «ātrumi»
VK konstatēja, ka vienlaikus tiek attīstīti dažādi pašvaldību uzbūves modeļi, kas rada arvien lielākas atšķirības to spējā īstenot vietējo iedzīvotāju pieprasītos pakalpojumus. «Tā var izveidoties «vairāku ātrumu» pašvaldību struktūra ar dažādu saimniecisko intensitāti un potenciālu, tātad – ar dažādām iespējām. Tas neizbēgami ierobežos vienotu valsts rīcībpolitikas efektivitāti,» uzskata VK.
Lai panāktu vienveidīgu, efektīvāku modeli, VK iesaka pašvaldībās, kurās ilgstoši ir vērojamas tirgus nepilnības, pazemināta ekonomiskā attīstība, veidot pastāvīgas administratīvo un citu pakalpojumu organizācijas jeb tā dēvētās «kombinētās pašvaldības», kas strādā, izmantojot pieejamos resursus. Šāds risinājums izmantots Lielbritānijā.
Neinformē deputātus
Dažādām pašvaldībām ir atšķirīga spēja nodrošināt labu pārvaldību, to labāk spēj ekonomiski attīstītas pašvaldības, bet mazākām ir jākoncentrē visi savi resursi, lai sasniegtu minimālo prasību līmeni, un arī tas ne vienmēr izdosies, skaidro VK. Tāpēc nepieciešams debirokratizēt un standartizēt pamata pakalpojumus, palielinot atbildību lielākajās pašvaldībās.
Līdz ar iedzīvotāju aktivitāvi paaugstinās pašvaldību pakalpojumu kvalitātes prasības, secina VK. Pašvaldības ne vienmēr pietiekami novērtē domes svarīgumu un deputātu tiesības. «Nereti priekšsēdētāja un citu augstāko amatpersonu svarīgums tiek vērtēts augstāk nekā visu deputātu kopums. Ir virkne jautājumu, par ko primāri ir jālemj domei, un tikai tad var sekot amatpersonas rīcība,» uzsver VK, «ikvienam deputātam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no pašvaldības institūcijām. Taču nereti pašvaldības institūcijas to pēc pieprasījuma nesniedz. Valsts kontrole saņem sūdzības par šādiem gadījumiem.»
Vāja kontrole
Vēl arvien VK pēc gada pārskatu revīzijas nākas secināt, ka pašvaldībās vērojamas fundamentālas problēmas grāmatvedības uzskaitē. Piemēram, pašvaldību 2016. gada pārskatu daļas kopējā vērtība, par ko zvērinātie revidenti sniedza atzinumus ar iebildi, ir 642,4 milj. eiro, bet kopējā aktīvu summa, kuriem nav iespējams noteikt nepieciešamo labojumu apmēru, ir 418,3 milj. eiro, norādīts prezentācijā. Viena no sliktāk uzraudzītajām jomām ir efektīva autotransporta un degvielas izmantošana.
Revīzijās konstatēti gadījumi, kad pašvaldību darbinieki rīkojas «kā pa savu kabatu», bet pašvaldības vadības uzraudzība nav pietiekama.
«Ja vietējie iedzīvotāji vēlas augstāku attīstības līmeni, labākus ceļus, pieejamāku veselības aprūpi, tad pašvaldībai ir jābūt gatavai to finansēt,» skairdro VK. Pašvaldību finanšu plānošanai jāaptver ne tikai vidējais termiņš 2 – 3 gadi, kas parasti ir vidējais investīciju projektu īstenošanas periods, bet arī stratēģiski garāks posms desmit, 20, 30 gadu periodam.
Lai attīstību izlīdzinātu, likumdevējiem, ministrijām, pašvaldībām, tās pārstāvošajām organizācijām ir kopīgi jāizstrādā ilgtermiņa reģionu attīstības pamatnostādnes, paredzot tādu strukturālo politiku, lai izveidotu ekonomiski līdzvērtīgas un uz pašizaugsmi orientētas pašvaldības, iesaka VK.
Lielāka caurskatāmība
Lai sasniegtu tādu pārvaldes kvalitāti, kur galvenais dzinējspēks ir zinoši un aktīvi iedzīvotāji, ir jānodrošina lielāka caurskatāmība, gan sniedzot informāciju, gan skaidrojot, kādi līdzekļi kāda rezultāta sasniegšanai ir izlietoti. Lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām, jāveido sistēma, kurā katra no tām ir ekonomiski patstāvīga. Arī pašām pašvaldībām jāspēj bez aizspriedumiem izvērtēt savas iespējas, lai jēgpilni sasaistītu attīstības un budžeta plānošanu, uzsver VK.
Pašvaldībām jānodrošina iedzīvotājiem kvalitatīva, nepārtraukta un caurskatāma informācija par visu sniegto pakalpojumu izmaksām, apjomu, kvalitāti un pieejamību, lai sabiedrība varētu pārliecināties par resursu izmantošanas efektivitāti un atbilstību, kā arī ierosināt izmaiņas, skaidro VK.
