Lente «Augstuma robeža» – īsta medusmaize tiem, kam apnikuši «bojeviki», bet patīk reālas, nervus kņudinošas katastrofu žanra filmas.
Lente «Augstuma robeža» – īsta medusmaize tiem, kam apnikuši «bojeviki», bet patīk reālas, nervus kņudinošas katastrofu žanra filmas.
Filmu piektdien, sestdien, svētdien demonstrē kino «Uzvara».
Galveno lomu šeit spēlē skarbā un nežēlīgā, bet reizē tik brīnišķīgā daba, respektīvi, – kalni. Un tur valda savi likumi. Protams, nāk cilvēki, kuriem pasaules otrās augstākās un pievarēšanas ziņā sarežģītākās virsotnes iekarošana Himalajos – K-2 – ir gluži vai fanātiska apsēstība. Interesanti, ka filmas tapšanā «piestrādājis» pasaules alpīnisma zvaigzne, latvietis Eds Viesturs, kurš redzams arī epizodiskā lomā.
Filmu ir vērts noskatīties, lai kārtējo reizi izbaudītu, kāda niecība ir cilvēks dabas (šeit – kalnu) simfonijā, un uz ko ir spējīgs amerikāņu kino. Atkal un atkal atliek tikai noplātīt muti: «Nu, kā to var nofilmēt!!!» Un līdz patiesībai ir pavisam nedaudz, jo lentes lielākā daļa uzņemta ne jau kaut kādā paviljoniņā, bet gan īstos kalnos (80% «Augstuma robežas» filmēts Jaunzēlandē, 17% – paviljonā, arī ledus ala, kur iekrīt filmas varoņi, 3% piefilmēts reālajos Himalajos). Kāda nianse zināšanai – filmblices dzīvības un tehnikas apdrošināšanas kopizmaksas ir divi miljar- di (!!) dolāru. Un ne jau velti! Skeptiķi, profesionāli alpīnisti, gan mēdz oponēt, sakot, ka daudzviet lentē neesot tā kā īstenībā. Bet piekasīties var pie visa un galu galā, pārfrāzējot pazīstamo teicienu: «Tā taču nav dzīve, tas ir kino!»
Izmantots laikraksta «Diena» pielikums «Izklaide»
