Darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās mājās ir viena no prioritārām problēmām, ko risina īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.
Darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās mājās ir viena no prioritārām problēmām, ko risina īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.
Latvijai strādājošo atgriešanās pieredzes nav, toties visai pamatīga tā ir Īrijai, uz kurieni dodas darba meklētāju vairākums.
Katram individuāls iemesls
Līdzīga situācija pirms 150 gadiem bija Īrijā, tiekoties ar reģionālās preses žurnālistiem, uzsvēra Īrijas Republikas vēstnieks Latvijā Tims Movs. Viņš bija sagatavojis emigrācijas jautājumiem veltītu prezentāciju, kas uzskatāmi demonstrēja Īrijas sabiedrībā notiekošos procesus vairāk nekā 100 gadu periodā. Pavisam nesen iedzīvotāju skaits valstī atkal sasniedza 6,5 miljonus, kāds bija reģistrēts 1871. gadā.
Iedzīvotāju skaita strauja samazināšanās 20. gadsimtā bija saistīta ar zemiem demogrāfiskiem rādītājiem un masveida emigrāciju galvenokārt uz ASV un Angliju. Tikai pirms desmit gadiem iezīmējās pretēja tendence, kad darba meklētāji un viņu pēcteči sāka atgriezties dzimtenē. Vēstnieks Tims Movs min galvenos atgriešanās iemeslus, kas uzrādīti socioloģiskajās aptaujās. Pirmajā vietā ir simpātijas pret īru dzīvesstilu, tad seko dažādi iemesli, bet 28,65 procenti aptaujāto ir atgriezušies Īrijā izdevīgu darba piedāvājumu dēļ.
Imigrācija ir tieši saistīta ar valsts ekonomisko uzplaukumu. “Mums beidzamo 20 gadu laikā izdevās izkļūt no situācijas, kad valdīja augsta inflācija un zems iekšzemes kopprodukta pieaugums. Kritiskākais periods bija no 1988. līdz 1990. gadam, un tad arī visvairāk īru emigrēja. Tas bija lielu ekonomisku grūtību laiks,” skaidro diplomāts. Taču viņš piemetina, ka izceļošanas vai atgriešanās iemesli katram ir atšķirīgi un ļoti individuāli.
Kampaņas darba ņēmējiem
Pagājušā gadsimta 90. gados bija jāmeklē stimuli, kas rosinātu īrus atgriezties dzimtenē, tādēļ tika izstrādāta valsts programma, ko īstenoja Nodarbinātības valsts dienests. Fokusa grupa bija ārzemēs dzīvojošie tautieši. Galvenais uzdevums bija viņu informēšana par iespējām atgriezties mājās, bet īpaša uzmanība tika veltīta kvalificētiem darba ņēmējiem. Vienlaikus risinājās darba tirgus izpēte Īrijā, apzinot pieprasītākās profesijas un informējot par vakancēm.
Nodarbinātības valsts dienests rīkoja plašas darbā uzaicināšanas kampaņas ASV un citās zemēs. Tā, piemēram, slavenās Silikona ielejas (ASV) datorkompānijās tika rīkotas intervijas potenciālajiem darba ņēmējiem – īru speciālistiem. Katru gadu Ziemassvētkos Īrijā notika “Darbā pieņemšanas gadatirgi”, kas izrādījās efektīvi, jo šajā laikā pie tuviniekiem ciemos ieradās svešatnē dzīvojošie tautieši. Kampaņā svarīga nozīme bija arī pozitīva valsts tēla veidošanai pasaulē un atpazīstamības veicināšanai, izmantojot populāru īru izcelsmes mūziķu, mākslinieku, literātu sasniegumus.
Pagaidām ir tikai vīzija
Sarunā ar žurnālistiem Tims Movs atklāja zīmīgu detaļu: “Īsti nesaprotu latviešu attieksmi pret tiem, kuri atgriežas dzimtenē. Man šķiet, ka sabiedrība Latvijā nosoda cilvēkus, kas ir aizbraukuši, un uzskata par nodevējiem. Īrijā tā nenotiek. Protams, īriem nav bijis arī skarbās pieredzes, kad cilvēki bija spiesti doties trimdā politisku iemeslu dēļ, kā tas risinājās okupētajā Latvijā.”
Dana Heiberga, Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta nodaļas vadītāja no īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, informē, ka nākamo divu gadu laikā no Latvijas varētu aizbraukt vēl 200 tūkstoš darbspējīgu iedzīvotāju. Apmēram tikpat daudz dzīvo ārpus Latvijas. Ir veikti pētījumi par faktoriem, kādēļ ārvalstīs strādājošie nevēlas atgriezties. Aptaujātie ir minējuši nepietiekamu atalgojumu, darba devēju attieksmi, birokrātiskus šķēršļus, valsts atbalsta trūkumu jaunām ģimenēm, studentiem, maziem uzņēmumiem. Ilgtermiņa aktivitātes, kas veicinātu iedzīvotāju atgriešanos, ir mājokļu pieejamība, reģionu līdzsvarota attīstība, nodokļu, pabalstu sistēmas reforma un šķēršļu mazināšana pozitīvai uzņēmējdarbībai. Pagaidām tās ir tikai vīzijas, jo neviens faktors reāli nefunkcionē.
