Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» savās priekšvēlēšanu aktivitātēs izceļas ar lielu elastīgumu – attiecīgai publikai pasniedz piemērotus mērķus un idejas. Tomēr gandrīz visi biedri teic vienu: «Partija «Saskaņa» tiešām cenšas risināt vienkāršo iedzīvotāju vēlmes un realizēt sociāldemokrātiskās idejas.»
Īsā vēlēšanu programma, kas atrodama Centrālās Vēlēšanu komisijas mājaslapā, satur gandrīz tikai ekonomiskās jomas solījumus – teju nekas nav minēts par izglītību, kultūru, nacionālajiem jautājumiem, izmaiņām valsts pārvaldē. Vēlēšanu kampaņa izskatās līdzīgi situācijai, ja slēdz līgumu, kur lielākā daļa informācijas no jums ir paslēpta. Turklāt slēpto atklās tikai tad, kad līgums būs noslēgts.
Daļu atbilžu var sameklēt «Saskaņas» mājaslapā. Pamanāmas izmaiņas popularizētajās idejās. 2012. gada 18. februārī Latvijā notika tautas nobalsošana par izmaiņām Satversmē, iekļaujot nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Par izmaiņām demonstratīvi balsoja pašreizējais partijas «Saskaņa» ministru prezidenta kandidāts Nils Ušakovs. «Sabiedrības integrācijas politiku ir iespējams uzskatīt par veiksmīgu tikai tad, ja latviešus nemāc šaubas par latviešu kultūras attīstības iespējām un latviešu valoda ir atzīta par vienīgo valsts valodu, ja mazākumtautības ir pārliecinātas par Latvijas valdības rūpēm saglabāt viņu valodas un kultūras,» tagad pausts partijas izvērstajā programmā.
Ārpolitikas jomā partijas «Saskaņa» aktīva sadarbības partnere ir Krievijas varas partija «Vienoti Krievijai», kas tikko guva pārliecinošu uzvaru Krievijas pašvaldību vēlēšanās. Krievu jurists un politiskais aktīvists Aleksejs Navaļnijs pastāstīja uzvaras priekšnosacījumus – varas pārstāvji neļāva piedalīties vēlēšanās kandidātiem, kas varētu apdraudēt «Vienoti Krievijai» iespējas uzvarēt. «Saskaņa» tomēr nevēlas pārtraukt sadarbību ar Krievijas valsts varas pārstāvjiem. «Svarīgi panākt, lai domstarpības netraucētu konstruktīvai sadarbībai ekonomikas, kultūras, tūrisma, noziedzības apkarošanas un citās jomās,» teikts partijas izvērstajā programmā.
Pamanāms, ka dažādos vēlēšanu apgabalos sola dažādus ieguvumus. «Mūsu prioritātes – ieguldīt finanses, piesaistot ES finansējumu kultūras objektos – muzejos, bibliotēkās. Nepieciešams lielāks atbalsts, tai skaitā finansiāls, Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem. Jānodrošina pieejama augstākā izglītība visiem neatkarīgi no sociālā statusa sabiedrībā. Vajadzīgs budžeta finansējuma palielinājums nozarēs, kur trūkst speciālistu, kā arī šajās nozarēs jānodrošina iespēja dzēst studiju kredītus, ja absolvents strādā apgūtajā specialitātē noteiktu laika posmu. Atbalstām pašvaldību stiprināšanu un pilnvaru paplašināšanu, iestājamies par finansējuma uzlabošanu, pārdalot nodokļu ieņēmumus par labu pašvaldībām. Nodrošināsim, lai valsts budžeta līdzekļu piešķiršana pašvaldībām notiktu saskaņā ar reģiona vajadzībām, nevis pašvaldību vadības partijas piederību,» tā par partijas prioritātēm teic «Saskaņas» Bauskas nodaļas valdes priekšsēdētājs Andris Arcimovičs.
Toties Latgalē sarunas ir pavisam citas. Par to liecina citāts no «Saskaņas» partijas biedra Ivana Ribakova mājaslapas: «Mēs, Latgales iedzīvotāji, dzīvojam par spīti attieksmei pret mums kā apnicīgu piedēkli kaut kam lielam, sabiedriskam, galvenajam. Mēs meklējam veidus, kā izdzīvot, neskatoties uz to, ka mums sit pa rokām un sauc par marodieriem.»
Jānis Urbanovičs, sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» valdes loceklis, publicējis savus secinājumus. Esot radīta politiskā aparteīda sistēma, kur opozīcijai ir norādīta vieta politiskajā mazākumā. Pauž sašutumu, ka lielākā Saeimas frakcija nav iekļauta valdībā. Tomēr frakcijai «Saskaņas centrs» (SC) Saeimā bija iespējas panākt dažādu lēmumu pieņemšanu, gan piebalsojot mazākuma valdībai, gan sadarbojoties ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Portālā kandidatiuzdelnas.lv apskatīti vairāki šādi gadījumi.
SC deputātu balsis izrādījās noteicošas 10. Saeimas lēmumā neizdot kratīšanai deputātu Aināru Šleseru, jo SC frakcijas deputāti balsojumā atturējās. Imigrācijas likuma grozījumos «Saskaņa» ar ZZS atbalstu saglabāja iespēju Krievijas pilsoņiem iegādāties īpašumus Latvijā, pretī saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Novērojumi par aizklāto balsojumu rezultātiem liecina, ka ZZS un SC balsis
10. Saeimas laikā noteica gan Tiesībsarga, gan arī Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu.
Partijas biedri priekšvēlēšanu periodā aktīvi tiekas ar vēlētājiem. Ivars Jakovels, Nikolajs Sokols un Krišjānis Peters aizvadītajā nedēļā apmeklēja vairākus Bauskas, Rundāles un Iecavas novadu ciemus, tiekoties ar iedzīvotājiem un uzzinot viņu viedokļus.
Kopumā no sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» uz Saeimu kandidē 115 deputātu kandidāti, no tiem
93 vīrieši un 22 sievietes. Vidējais vecums ir 46,4 gadi, vecākais kandidāts ir 74 gadus vecs, jaunākajam 24 gadi. 92 kandidātiem ir augstākā, 23 vidējā izglītība.
1. Krišjānis Peters (dzimis 1975. gadā)
Dzīvo Rīgā. 1997. gadā Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā iegūts bakalaura grāds politoloģijā un starptautiskajās attiecībās. No 1998. gada decembra uz pusgadu bija 7. Saeimas deputāts Jaunās partijas sastāvā. 2002. gadā Latvijas Pirmās partijas sastāvā ievēlēts 8. Saeimā. 2006. gada 8. aprīlī Krišjānis Peters kļuva par satiksmes ministru līdz šī paša gada 7. novembrim. Kopš
2007. gada janvāra VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» valdes priekšsēdētājs.
Portāls kandidatiuzdelnas.lv norāda, ka tieši laikā, kad K. Peters vadīja valsts akciju sabiedrību «Starptautiskā lidosta «Rīga»», tā neatbilstīgi normatīvajiem aktiem pieprasīja un saņēma ievērojamas valsts budžeta dotācijas. 2007. gadā pieprasīja 2 750 000 latu, bet gadu vēlāk – 5 704 063 latu lielu dotāciju. Valsts kontrole atzina, ka dotācijas ir nepamatotas. Lielākajai daļai revīzijas ziņojuma satura pēc lidostas pieprasījuma noteica ierobežotas informācijas statusu, tāpēc pilnu priekšstatu par uzņēmuma rentabilitāti un saimnieciskās darbības rezultātiem gūt nevarēja.
Pašreizējā darbavieta ir direktora pienākumu izpildītājs Rīgas domes Satiksmes departamentā. Īpašumā uzrādīta zeme Ādažu un Garkalnes novadā un dzīvoklis Rīgā. Deputāta kandidātam ir parādsaistības – 36 000 eiro, un uzrādītas īpašumā «ABLV Bank» obligācijas 15 tūkstošu eiro vērtībā.
2. Vitālijs Orlovs (1964)
Dzīvo Jēkabpilī. Apguvis neirologa specialitāti Rīgas Medicīnas institūtā. Politikā ienācis kā partijas «Līdztiesība» biedrs. 2002. gadā V. Orlovs ievēlēts 8. Saeimā no politisko organizāciju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» saraksta. 2003. gadā viņš pārgāja uz Tautas saskaņas partijas frakciju. 2006. gadā veiksmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts Saeimā no apvienības «Saskaņas centrs» saraksta. Ievēlēts 10. Saeimā un 11. Saeimā ārkārtas vēlēšanās.
Politiskās karjeras laikā uzstājās pret Nacionālās bibliotēkas celtniecību, paziņojot, ka tik dārgs projekts ir milzu greznība apstākļos, kādos dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.
Nozīmīga loma bija 2011. gada maija balsojumos, kad KNAB vērsās pie 10. Saeimas deputātiem, lūdzot ļaut veikt kratīšanu PLL deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. KNAB lūgumu pirms apspriešanas Saeimā ar trim balsīm pret divām iepriekš noraidīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tās loceklim V. Orlovam piederēja izšķirošā, trešā balss. Saeimas balsojumā atturējās.
Pašreizējā darbavieta – deputāts Latvijas Republikas Saeimā un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs. Īpašumā uzrādīts dzīvoklis un māja Jēkabpilī, kopīpašumā zeme Babītes novadā. Deklarētas parādsaistības 76 406,11 eiro un bezskaidras naudas uzkrājumi 13 427,02 eiro apmērā.
3. Ivars Jakovels (1981)
Dzīvo Jelgavā. Latvijas Universitātē 2008. gadā iegūts politikas zinātnes maģistra grāds. Rīgas Tehniskajā koledžā 2001. gadā apgūta mašīnu un aparātu būves inženiera profesija.
Aktīvs interneta blogu veidotājs, regulāri publicē savas domas un ierosinājumus interneta vidē. Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās kļuva par Jelgavas novada domes deputātu. Strādā par mārketinga projektu vadītāju Rīgas pašvaldību akciju sabiedrībā (RPAS) «Rīgas centrāltirgus», ir Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes loceklis.
Īpašumā deklarēts dzīvoklis Jelgavā. Uzrādītas parādsaistības 48 977,92 eiro apmērā, kā arī skaidras naudas uzkrājumi 2000 eiro.
4. Valentīns Grigorjevs (1946)
Dzīvo Jelgavā. 1976. gadā Rīgas Politehniskajā institūtā apgūta inženiera-celtnieka profesija. 2009. gada jūnijā ievēlēts par Jelgavas pilsētas domes deputātu un jau 2010. gadā oktobrī ievēlēts 10. Saeimā. Bija viens no septiņiem deputātiem, kas 54 plenārsēžu laikā nekāpa parlamenta tribīnē.
Pašreizējā darbavieta – Jelgavas pilsētas domes deputāts. Īpašumā uzrādīta garāža un dzīvoklis Jelgavā.
5. Nikolajs Sokols (1985)
Dzīvo Aizkraukles novadā. Transporta un sakaru institūtā 2007. gadā iegūta vadītāja kvalifikācija transporta un biznesa loģistikā.
Jūnijā nokļuva preses uzmanības centrā, kad Krievijas valsts domes vadītājam Sergejam Nariškinam rokās nodeva vēstuli ar lūgumu palīdzēt krievu kara veterāniem Latvijā. Lepojas ar karatē kaujas mākslas prasmēm – piedalījies cīņās Latvijas izlases sastāvā.
Aizkraukles novada domes deputāts. RPAS «Rīgas Centrāltirgus» strādā par sagādes daļas vadītāju un iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietnieku. SIA «Medelens» tirgus pētījumu analītiķis. Biedrības «Latvian Martial Arts Confederation» valdes loceklis.
6. Zenta Tretjaka (1960)
Dzīvo Jelgavas novadā. Latvijas Policijas akadēmijā 2006. gadā iegūts profesionālais bakalaura grāds publiskajās tiesībās un jurista kvalifikācija. Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 2008. gadā iegūts profesionālais maģistra grāds civiltiesībās.
Latvijai iegūstot neatkarību, kļuva par pirmo sievieti policijas iecirkņa priekšnieci mūsu valstī. Presē savulaik pauda vilšanos par policijas darbinieku zemo atalgojumu.
Jelgavas novada domes deputāte un Sociālās politikas un sabiedriskās drošības jautājumu komitejas priekšsēdētāja. Īpašumā uzrādīts dzīvoklis Jelgavā un kopīpašumā māja Jelgavas novadā. Jelgavas baltkrievu biedrības «Zlata» valdes locekle.
7. Iveta Safranoviča (1970)
Dzīvo Rīgā. Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā 1993. gadā apgūta sākumskolas pedagoģija un metodika. Liepājas Pedagoģijas akadēmijā 2004. gadā iegūts izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā.
Rīgas Ķengaraga vidusskolas direktore. Pieder zeme un ēka Dobeles novadā. Deklarētas 34 225 eiro parādsaistības.
8. Andris Arcimovičs (1963)
Dzīvo Bauskas novadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1987. gadā iegūta inženiera-hidrotehniķa kvalifikācija.
«Mani izvirzīja partijas biedri. Notika balsošana vietējā Bauskas nodaļā. Izvirzīja mani un Raiti Čekšu. Kandidatūras atbalstīja arī partijas vadība,» vaicāts par to, kāpēc izlēmis kandidēt uz 12. Saeimu, atbild A. Arcimovičs.
«Saskaņas» uzvaras gadījumā cer uzreiz ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, sakārtot uzņēmējdarbības vidi, lai tiktu radītas jaunas darba vietas ne tikai mūsu novados, bet arī citur Latvijā. «Ja cilvēkiem nebūs darba, ja ļaudis būs izlēmuši braukt peļņā uz ārzemēm kā ekonomiskie bēgļi, tad viņus šeit nenoturēs ne kultūra, ne iespējas iegūt izglītību, ne arī stipras pašvaldības,» tā A. Arcimovičs.
Pašreizējā darbavieta – SIA «KSB» apsargs. Pieder dzīvoklis Bauskā.
9. Sergejs Pašukovs (1961)
Dzīvo Iecavā. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmijā 1992. gadā ieguvis jurista kvalifikāciju.
«Vēlos iekļūt Saeimā, lai izmainītu mūsu dzīvi. 30 gadus strādāju Iekšlietu ministrijas struktūrvienībā un Saeimā savu vietu redzu institūcijās, kas darbojas šajā jomā. Uzskatu, ka kļūda bija Policijas akadēmijas likvidēšana,» stāsta S. Pašukovs. Viņš domā, ka iekšlietu struktūru darbinieki jānodrošina ar visu nepieciešamo, lai darba pienākumus varētu pilnvērtīgi pildīt, kā arī jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums.
Iecavas novada domes deputāts. Pieder zeme un māja Iecavas novadā.
10. Mareks Žizņevskis (1974)
Dzīvo Tukuma novadā. Iegūta vispārējā vidējā izglītība. SIA «Vejmars» direktors, hokeja kluba «Tukums» valdes loceklis.
11. Anatolijs Misjuks (1966)
Dzīvo Dobeles novadā. Rīgas 9. profesionāli tehniskajā vidusskolā 1985. gadā iegūta radioaparatūras montētāja kvalifikācija. Pašlaik bezdarbnieks.
12. Raitis Čekšs (1967)
Dzīvo Bauskas novadā. Jēkabpils rajona 59. profesionāli tehniskajā vidusskolā 1985. gadā iegūta autoceltņa vadītāja kvalifikācija.
Vēlas apkarot ēnu ekonomiku, norādot, ka pašlaik nelegāli nopelnītā nauda pārsvarā gulst bagātnieku kabatās, bet sociālajām vajadzībām finanšu trūkst. Uzskata, ka jauniešiem jārada speciālas programmas, ar kuru palīdzību interesanti pavadīt brīvo laiku, neaizraujoties ar alkoholu un narkotikām. Ar valsts palīdzību cer radīt darba vietas izglītības iestādes beigušajiem jauniešiem dzīvesvietu tuvumā.
Pašreizējā darbavieta ir SIA «Bērzkalni» hidromanipulatora vadītājs. Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības loceklis. Kopīpašumā ir dzīvojamā māja Bauskas novadā.
13. Mihails Hohlovs (1939)
Dzīvo Pļaviņu novadā. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā 1970. gadā iegūta fiziskās kultūras un sporta pasniedzēja kvalifikācija. Pensionārs. Pieder dzīvojamā māja Pļaviņu novadā. Uzrādīts aizdevums citai personai 25 tūkstošu eiro apmērā.
14. Ruslans Vrobļevskis (1976)
Dzīvo Ozolnieku novadā. Rīgas 15. arodvidusskolā 1995. gadā iegūta vidējā speciālā izglītība galdnieks-namdaris. Ozolnieku novada domes deputāts, SIA «Nambūve» valdes loceklis. Īpašumā uzrādīts dzīvoklis Jelgavā.
15. Valerijs Nikolajevs (1963)
Dzīvo Viesītes novadā. Rīgas Politehniskajā institūtā 1989. gadā iegūta inženiera-mehāniķa kvalifikācija. IK «Valerio» īpašnieks. Īpašumā uzrādīta māja Aknīstes novadā.
16. Inna Sakoviča (1974)
Dzīvo Krustpils novadā. Liepājas Pedagoģiskā augstskolā 1995. iegūta pamatskolas pedagoģes specialitāte. Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskolā 2011. gadā – profesionālais bakalaura grāds sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikācija. Mežāres pamatskolā strādā par skolotāju un bibliotekāri.
17. Irina Dolgova (1981)
Dzīvo Jelgavas novadā. Baltijas Krievu institūtā 2005. gadā iegūta jurista kvalifikācija. Rīgas Stradiņa universitātē 2011. gadā – profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē un jurista profesionālā kvalifikācija. Jelgavas novada domes deputāte. Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes studiju procesa koordinētāja. Uzrādītas parādsaistības 6891,57 eiro apmērā.
