Piedošanas spēja dziedē Lūles Vīlmas grāmatas guvušas lielu popularitāti. «Debesis cilvēkā jeb dzīves mācība» atspoguļo alternatīvās medicīnas atsevišķu virzienu un metožu apkopojumu.
Piedošanas spēja dziedē
Lūles Vīlmas grāmatas guvušas lielu popularitāti. «Debesis cilvēkā jeb dzīves mācība» atspoguļo alternatīvās medicīnas atsevišķu virzienu un metožu apkopojumu. Daudziem lasītājiem izdevums varētu šķist pārāk neparasts, pat šokējošs, taču grāmata tikusi augstu novērtēta arī mediķu aprindās.
Igauņu dziednieces mācības pamatā ir atziņa, ka jebkuru slimību izraisa stress. To veicina bailes. Lūlei Vīlmai piemīt reti sastopama spēja saskatīt stresus, kas izraisa dažādas kaites. Ārstes ilggadējā pieredze un prasme ielūkoties cilvēku dvēselēs ļāvusi izstrādāt metodiku, kas ikvienam cilvēkam var palīdzēt atgūt veselību. Lūle Vīlma māca, ka ļoti svarīgi saprast – dusmas un naids ir ceļš pretī bojāejai. To apzinoties, jāiemācās piedot. Igauņu dziednieces pieredze rāda, ka piedošana ir pirmais solis veselības atgūšanas programmā.
Negatīvā enerģija ir postoša
Ārste Lūle Vīlma praksē izmanto bioenerģētisko dziedināšanu. Šī metode pamatota seno Austrumu medicīnā. Cilvēka ķermenis tiek uztverts kā enerģiju kopums, kurā īpaša nozīme ir čakrām jeb septiņiem enerģētiskajiem centriem. Ja uzkrājušās negatīvās enerģijas pārsniedz kritisko robežu, organisms kā vienots veselums zaudē līdzsvaru un to sāk apdraudēt slimības. Grāmatas autore pārliecina, ka ikvienas kaites pirmcēlonis ir stress, kura pakāpe nosaka slimības raksturu. Dziedniece sniedz daudz vērtīgu padomu, kā atbrīvoties no nepareizas rīcības un domu sekām. Vairākas nodaļas šajā izdevumā veltītas pozitīvas domāšanas treniņiem.
Lūles Vīlmas profesija ir vecmāte ginekoloģe, viņa beigusi Tartu Universitātes Medicīnas fakultāti. Pēc 18 gadu ilgas darbošanās tradicionālajā medicīnā ārste Vīlma nodibinājusi privātpraksi. Grāmatas nodaļas, kas veltītas bērna gaidīšanai un viņa nākšanai pasaulē, sniedz daudz jaunas un savā ziņā pat neticamas informācijas.
Šķiet, ka izdevumu nevajadzētu uztvert kā padomu vai vienkārši realizējamu «recepšu» krājumu. Tas rosina domāt un izdarīt secinājumus.
